Eižens Skurupijs

Dzimis 1927. gada 12. jūlijā Rīgā Konstantīna un Annas Skurupiju ģimenē Bez Eižena ģimenē auga arī viņa jaunākais brālis Pauls

Mācījies Rīgas pirmajā ģimnāzijā. Mācības pārtrauca karš.

1944. gada oktobrī ģimene devās bēgļu gaitās uz Vāciju. Tur līdz franču armijas marokāņu vienību ienākšanai 1945. gadā strādāja kalnos netālu no Šveices robežas izbūvētā lidmašīnu rūpnīcā. Pēc tam devās uz Franču joslas DP nometni.

Iestājās Ebenweiler ciema latviešu ģimnāzijā. Studējis fiziku Tibingenas universitātē (1948 – 1949).

1950. gadā Skurupiju ģimene ieceļoja Minesotā, ASV. Sākotnēji strādājis lauksaimniecības nozarē, vēlāk – kā metinātājs un rasētājs konstruktors, vakaros apmeklējot Minesotas universitātes elektromehāniskas kursus (1952 – 1953).

Korejas kara beigās tiek iesaukts ASV bruņotajos spēkos. Tiek apmācīts par artilēristu un nosūtīts uz Japānu. Tur vairāku svešvalodu zināšanu dēļ tiek piekomandēts štāba apmācību un izlūkošanas nodaļai. Demobolizējies 1956. gadā. Personīgā pieredze bijusi par ierosmi rakstam „ASV obligātais kara dienests”, kas publicēts Daugavas Vanagu grāmatā „Latviešu karavīrs pēc Otrā pasaules kara”.

1957. gadā laulājies ar Birutu Vidzirksti.

Beidzis datorzinātņu tehnisko institūtu. No 1962. gada līdz aiziešanai pensijā strādājis datoru uzņēmumā Control Data.

Rakstījis militār-politiskai vēsturei veltītus rakstus „Daugavas Vanagu Mēnešrakstā”, „Kara Invalīdā”, „Akadēmiskā Dzīvē”.

Kopā ar Daugavas vanagu ASV militāro referentu ģen. Vilmāru Kukaini strādājis pie latviešu karavīru rietumzemju kapavietu apzināšanas un kartotēkas izveides.

Miris 2007. gada 3. jūlijā nepilnu 80 gadu vecumā. Pārpelnots. Piemiņas ceremonija noturēta 10. jūlijā.