Eduards Avots

Sabijis dažas dienas slimnīcā, 8. septembrī 76 gadu vecumā Grand Rapidos pēkšņi miris skolotājs un skolu darbinieks. Viņa dzīves gaitas sākušās 1907.gadā pie Vitebskas. Latvijas neatkarības sākuma gados ģimene atgriežas dzimtenē un vecāki sāk saimniekot Vilces pagastā. E. Avots nobeidz Jelgavas skolotāju institūtu un uzsāk strādāt Elejas pag. kā skolotājs, vēlāk Jelgavas 5. pamatskolā, būdams arī skolas pārzinis. Vācu laikā uzsāk tautsaimniecības un tieslietu studijas L.U., līdz iesaukšanai Latviešu leģionā 15. divīzijā, no kurienes pārskaitīts uz ģenerālinspektora gen. Bangerska štābu. Bēgļu posmā Vācijā dzīvojis Lādes un Augustdorfas nometnēs, darbojies par ģimnāzijas skolotāju. Skolotāja gaitas atkal atsāk drīz pēc ieceļošanas ASV, Grand Rapidos, sākumā būdams Vienības draudzes latviešu skolas pārzinis un skolotājs. Vēlāk viņa centieni skolu darbā paplašinājās un sazarojās. Viņš ir tas, kas izauklē domu par vasaras vidusskolu Garezerā, tādēļ vārda pilnā nozīmē Ed. Avotu varēja dēvēt par šīs skolas vienu no visstiprākiem balstiem. Sākumā skolā viņš bija administrators, pēc tam ilgus gadus skolotājs, darbojoties tajā arī  šī gada vasarā. Turpat vadījis skolotāju kursus, lai sagatavotu jaunos skolotājus. Sastādījis latviešu valodas mācīšanai attiecīga parauga burtnīcas, rakstījis periodikā par audzināšanas un metodikas jautājumiem. Kopā ar skolotāju K. Ansonu vācis un sakopojis materiālus par Jelgavas skolotāju institūtu, kas izdoti grāmatā. Darbojies izdevumā Akadēmiskā Dzīve, kur bija neklātienes redaktors, tāpat vadīja nodaļu žurnālā Treji Vārti, sekmējot un mudinot jauno paaudzi pievērstiet rakstīšanai, lai publicētos un izkoptu latviešu valodas zināšanas. Ed. Avots rakstījis arī feļetonus, kas dažreiz bijuši diezgan kodīgi, graizot dažādas dzīves parādības un notikšanas. Savā laikā darbojies kā ALA Izglītības biroja vicepriekšsēdis un sekretārs. Jau dzimtenē sācis pievērsties dažāda veida sabiedriskiem pasākumiem — Jaunatnes kristīgā savienībā, mazpulkos un Vācijā skautu kustībā.