Mārtiņš Andersons

Mārtiņš Andersons, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris

1988. gadā iestājās Latvijas Tautas frontē (LTF). Izveidojoties LTF Vidzemes nodaļai, kā tās domnieks ierosina izveidot LTF kārtības sargu vienību, kurā jau pēc pusgada ir iesaistījis ap 500 vīru. Šī bija pirmā brīvprātīgo vienība LTF, kuru noorganizēja un vadīja M.Andersons. 1989. gadā M.Andersons kopā ar aktīviem domu biedriem izveido masu sabiedriski politisko organizāciju — Kārtības sargi (MSPO KS) vairāku tūkstošu vīru sastāvā, kas vada Nacionālo kustību LTF, LNNK mītiņu apsardzi, kā arī apsargā to līderus. 1990. gada aprīlī pēc LTF vadības aicinājuma, kuri jau ir Augstākās padomes deputāti, no MSPO KS tiek izveidotas Īpašās brīvprātīgās vienības (ĪBV), kuru uzdevums ir nosargāt atjaunotās Latvijas Republikas sevišķi svarīgus objektus.

1990. gadā M.Andersonu ievēlē par jaunizveidotās ĪBV štāba priekšnieka vietnieku. Vienlaikus viņš ir arī Īpašo uzdevumu vienības komandieris. Visu 1990. gada maija mēnesi M.Andersons atradās LR Augstākaja padomē, kur kopā ar ĪBV štābu vadīja tās apsardzi, vadot Īpašās brīvprātīgo vienības, kuras atvairīja interfrontes uzbrukumus. Īpaši jāatzīmē 1990. gada 15. maijs, kad bija informācija par nopietnu uzbrukumu Augstākajai padomei. Šajā izšķirošajā dienā M.Andersons ar 55 ĪBV vīriem agri no rīta jau atradās Augstākās padomes ēkā, lai to aizstāvētu. No ārpuses padomes namu apsargāja vairāk nekā 1000 viņa vadīto ĪBV vīru. Tagad zināms, ka šai datumā visās Baltijas valstu galvaspilsētās notika organizēti uzbrukumi Augstākajām padomēm — Igaunijas Augstāko padomi interfrontistiem izdevās uz kādu brīdi ieņemt, bet Latvijas likumdevēju citadeli izdevās nosargāt.

1990. gada novembrī M.Andersons piedalās Balto berešu bataljona izveidē, kopā ar ĪBV štābu iesakot par šī bataljona komandieri J.Vectirānu. Aktīvi piedalās 1991. gada janvāra barikāžu dienās un Zemessardzes vienību veidošanā. No Īpašām brīvprātīgo vienībām ir izveidots LR Drošības dienests, Zemessardze, kā arī pirmās robežsargu vienības. M.Andersons ir strādājis pie šī milzīgā darba organizēšanas un radīšanas, viņš vienmēr ir atradies cīņas pirmajās rindās, daudzkārt pakļāvis briesmām savu dzīvību Latvijas neatkarības interesēs. Strādāja Rīgas Domes Vidzemes priekšpilsētas valdē par priekšsēdētāja palīgu iekšlietu un valsts drošības jautājumos, kā arī par rajona tiesībaizsardzības institūciju koordinācijas padomes priekšsēdētāju. Vēlākos gados par Rīgas Pašvaldības policijas pārvaldes priekšnieku un mūža nogalē Rīgas Brīvostas pārvaldē.

Arī bijis Visvalža Freidenfelda brīvās cīņas sporta kluba biedrs un prezidents.