Zelma Lapsiņa

Skolotāju Zelmu Lapsiņu guldījām zemes klēpi 10. janvārī. Izvadīšana notika no Zaagman bēru nama. Viņas mirstīgās atliekas apbedīja līdzās dzivesbiedram Arvīdam Lapsiņam un traģiskā nāvē mirušajam dēlam Ziedonim Vudlonas kapos. No aizgājējas atvadījās draugu pulciņš un krustmeita Ruta Artmane.

Zelma Lapsiņa bija nodzīvojusi 97 gadus garu mūžu. Sirsnīgus atvadvārdus teica mācītāja Ilze Goforta. Zelma Lapsiņa bija izcila skolotāja, kam bija arī aktrises un gleznotājas talants. Viņa veiksmīgi darbojās ne vien latviešu skolā, bet arī draudzē, latviešu biedrībā un teātra kopā. Par Zelmas Lapsiņas gaitām Latvijā pastāstīja viņas krustmeita Ruta Artmane. Zelma Lapsiņa pēc skolas beigšanas Cesvainē mācījusies Cēsu skolotāju institūtā. Viņas pirmais darbs bijis Krāslavā, kur mācījusi latviešu valodu un literatūru. 1933. gadā viņa apprecējās ar skolotāju un gleznotāju Arvīdu Lapsiņu, un jaunais pāris pārcēlās uz Rucavu, kur Arvīds Lapsiņš tika aicināts vadīt skolu. Arī Zelma tur atrada darbu, mācot latviešu valodu, literatūru un ticības mācību. Jau Latvijā Zelma Lapsiņa bija iesaistījusies gaidu organizācijā un audzināja mazās gaidiņas. Par Zelmas Lapsiņas dzīvi bēgļu nometnē Vācijā pastāstīja viņas toreizējā līdzgaitniece Brigita Valta. Nonākot Haunstetenes bēgļu nometnē, Z. Lapsiņa nekavējoties apzināja visus bērnus un nodibināja skolu. Tā bija reģistrēta pie vācu valdības kā pilnvērtīga skola. Viņa nodibināja arī gaidu un guntiņu pulcinu, pati bija gaidu vadītāja. Tā laika skolnieces Inese Blanharda (toreiz Paegle), Elita Vuda (toreiz Judovica) un Ilga Abermane (toreiz Lenša) dalījās savās atminās: "Lapsiņa kundze mums mācīja vēsturi un ticības mācību. Mēs ļoti viņu respektējām. Pat lielākie palaidņi viņas tuvumā kļuva rātni. Vēl tagad atceramies, kā viņa ar portfeli pie rokas un sunīti Peksi katru dienu gāja uz skolu. Meitenes, viņu satiekot, sveicinādamas palocīja celīti. Skolotāja bija pārliecināta, ka katrs bērns var iemācīties jebko. Skolotāja Lapsiņa bija ļoti dievticīga. Stundas katru rītu iesākām ar lūgšanu un dziesmu. Viņa bērniem palīdzēja apgūt ne tikai zināšanas, bet mācīja mīlēt Latviju un latviešu tautu. Gaidījām un cerējām, kad varēsim atgriezties dzimtenē. Viņa mācīja mūs godāt un mīlēt tēvu un māti, visu dzīvo radību, piemērus atrodot tautasdziesmās. Viņa ļoti mīlēja bērnus, tāpēc adoptēja puisēnu, ko nosauca par Ziedoni. Mācības notika barakā, kurai bija izņemamas sienas. Tās izņēmām, kad notika lielāki sarīkojumi. Skolotāja Zelma Lapsiņa nometnē nodibināja arī baletskoliņu. Ineses Paegles māte Elza bija baletskolotāja un uzņēmās vadīt nodarbības."

Avots: Laiks, 22.02.2003