Pēteris Strāls

Dzimis 1854. gada 18. jūnijā Blomes pagasta Birzuļos kā lauksaimnieka dēls.

Mācījies Blomu "Siļķītes" pagasta skolā, Smiltenes draudzes skolā, Cēsu apriņķa skolā. Pēc tam trīs gadus mācījies par tirgotāju Rīgā pie „Jeger un dehli”. Pie Rīgas lielās ģildes nolicis tirgotāja eksāmenu.

Kādu laiku mācījies lauksaimniecību Kurzemē. Pēc tam 12 gadus dzīvoja Latgalē. Bijis Līksnas muižas pārvaldnieks. Vadījis Poguļankas kūrorta izbūvi.

1888. gadā pārcēlies uz Smilteni.

Ierosinājis un vadījis pirmās ielas bruģēšanu cauri pilsētai.

1895. gadā līdz ar citiem Smiltenes sabiedriskiem darbiniekiem nodibināja Smiltenes pilsētas brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrību.

1909. gadā piedalās Smiltenes tirdzniecības skolas dibināšanā un tiek ievēlēts par tās kuratoru. Šo pienākumu pilda līdz 1919. gadam, kad skola tiek pārveidota par ģimnāziju.

Lieliniekiem 1918. gadā aizejot no Smiltenes, kā ķīlnieks tiek aizvests uz Maskavu. Izdodas sveikam atgriezties.

1919. gadā apstiprināts par Smiltenes miesta vecāko. Pēc pilsētas tiesību iegūšanas 1920 gada janvārī ir pilsētas galva. Pēc tam vairākkārt ievēlēts par Smiltenes pilsētas domnieku un valdes locekli.

Nodibinājis Smiltenes namsaimnieku biedrību, tās ilggadējs valdes priekšsēdētājs. Nodibinājis divas krājkases. Smiltenes namīpašnieku krājaizdevu kases valdes priekšsēdētājs. Biedrs arī virknē citu biedrību un organizāciju.

1933. gadā apbalvots ar 4. šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.

Miris 1939. gada 19. februārī. Pēdējā gaitā izvadīts 25. februārī no Smiltenes ev.lut. baznīcas uz draudzes (pilsētas) kapiem.

"Smiltenē 84 gadu vecumā miris ilggadīgais vietējās namsaimnieku biedrības priekšnieks, sabiedrisks un saimniecisks darbinieks, namsaimnieks Pēteris Strāls. Viņš atstājis īpašumus apmēram 100.000 ls vērtībā, no kuriem lielāko daļu testamentā novēlējis sabiedriski kulturāliem un labdarīgiem mērķiem.

Jau kopš Smiltenes namsaimnieku biedrības dibināšanas nelaiķis bija šīs biedrības priekšnieks. Savā laikā viņš bija arī Smiltenes pilsētas galva, tāpat rosīgi līdzdarbojās arī vietējās biedrībās. Nelaiķis bija neprecējies un viņam nepaliek tuvinieku.

Atverot atstāto testamentu, izrādījās, ka lielāko daļu savas mantas viņš novēlējis labdarīgiem mērķiem. Divus savus namus Smiltenē 40.000 ls vērtībā Strāls novēlējis Smiltenes ev.-lut. draudzei. Nekustamus īpašumus 4000 ls vērtībā un 4000 ls skaidrā naudā testamentā novēlēti Smiltenes namsaimnieku biedrībai. Savai pirmajai skolai Blomu pag. pamatskolai Strāls novēlējis 8000 ls, bet savai ilggadīgai saimniecei Annai Šteinberdai namu Smiltenē 14.000 ls vērtībā. Pārējo atstāto mantu nelaiķis sadalījis saviem attālākiem radiniekiem un draugiem, pie kam 5000 ls novēlēti slimai radiniecei Liepājā, Veltai K.

Testamentā 7000 ls paredzēti arī apbedīšanas izdevumiem, pie kam noteikts, ka apbedīšanu rīko kopīgi visi Strāla namu īrnieki. Nelaiķis vēlējies, lai apbedīšanas dienā no viņa atstātās mantas visiem Smiltenes nespējnieku nama iemītniekiem izmaksā pa 5 ls katram. Tiem īrniekiem, kas aizsaulē aizgājušam namsaimniekam palikuši parādā īri, no parādu summas, neatkarīgi no viņu lieluma, strīpojami 10 ls. Pārējā īres parādu suma iekasējama un iemaksājama par labu Smiltenes nespējniekiem. Testaments arī nosaka, ka divus mēnešus pēc Strāla nāves, visi viņa namu īrnieki ir atsvabināti no īres maksas."

Mūsu Īpašums, nr.6 (28.02.1939)