Edgars Bērziņš

Dzimis 1905. g. 28. sept. Ķoņu pag. Sīļos lauksaimnieka ģimenē.

Tēvs Jēkabs, māte Ieva, dz. Paegle. Latvietis, luterticīgs.

No 1913. g. mācījies Rūjienas tirdzniecības skolā (1919. g. apvienota ar P. Martinsona privāto komercskolu; no 1920. g. Valsts Rūjienas vidusskola, kuru beidzis 1923. g.).

No 1923. g. studējis LU Tautsaimniecības nodaļā, no 1924. g. Tiesību nodaļā. No 1925. g. jūl. kandidāts uz kancelejas brīva līguma ierēdņa amatu.

No 1926. g. 1. dec. jaunākais tiesamatu kandidāts Tiesu palātā (no 1929. g. 1. janv. vecākais tiesamatu kandidāts).

1930. g. febr. pārcelts tādā pašā amatā Rīgas apgabaltiesā; strādājis Rīgas iecirkņu izmeklēšanas tiesnešu pakļautībā (no 1931. g. janv. prokuratūrā, prokurora biedra v. i.; 1934. g. 22. janv. pārcelts tādā pašā amatā uz Latgales apgabaltiesu; no 1934. g. 20. jūl. Daugavpils apgabaltiesa). 1934. g. okt.–1935. g. sept. obligātajā karadienestā Latvijas armijā, 8. Daugavpils kājnieku pulkā, dižkareivis.

No 1935. g. 15. sept. vecākais tiesamatu kandidāts Daugavpils apgabaltiesā; piekomandēts prokuratūrai. 1935. g. beidzis LU Tiesību nodaļu.

1935. g. 5. nov. iecelts par izmeklēšanas tiesnesi Liepājas apgabaltiesā, Liepājas lauku iecirkņa izmeklēšanas tiesnesis, no 1938. g. 20. sept. Liepājas apgabaltiesas miertiesnesis, strādāja Saldus iecirknī. No 1940. g. 4. apr. Liepājas apgabaltiesas loceklis; strādājis kriminālnodaļā.

Darbojies Kurzemes Patronāta biedrībā, Liepājas Latviešu biedrībā, Latvijas Tiesnešu biedrībā, Latvijas Juristu biedrībā, Latvijas Aerokluba Liepājas nodaļā, sporta biedrībā “Olimpija”.

Padomju okupācijas laikā 1940. g. 30. dec. (no 1940. g. 1. janv.) ar Latvijas PSR tieslietu tautas komisāra A. Jablonska pavēli atbrīvots no amata sakarā ar Latvijas PSR tiesu sistēmas reorganizāciju.

Vācu okupācijas laikā Latvijas ģenerālapg. Zemes pašpārvaldes Tieslietu ģenerāldirekcijas Liepājas apgabaltiesas civilnodaļas tiesnesis.

1944. g. devies bēgļu gaitās uz Vāciju. Vēlāk izceļojis uz ASV. Strādājis fizisku darbu būvniecībā.

Darbojies Čikāgas Latviešu juristu kopā, Ilinojas (Ilinoisas – red.) latviešu pensionāru biedrībā (bijis tās dibinātājs).

Miris 1978. g. 6. aug. Čikāgā, Ilinoisas pavalstī, ASV.

Precējies 1933. g. 19. aug. ar Ilzi Kampi (1907. g. 17. febr.–2002. g. 19. dec.), dvīņi – dēls Jānis un meita Irija Elza (abi dz. 1936. g. 3. martā), meita Ieva (dz. 1937. g. 23. aug.), dēls Miķelis (dz. 1941. g. 29. sept.).

Studentu korporācijas “Lettonia” filistrs.

A. LNA LVVA, 1536. f., 2. apr., 112. l.; 26. apr., 39. l.; 1595. f., 10. apr., 32. l.; 3727. f., 1. apr., 21. l., 390. lp.; 27. l., 44. lp.; 1534. f., 5. apr., 20. l.; 7427. f., 1. apr., 7844. l.; ARCH. XI; Strautnieks A. Edgars Bērziņš, iur., 23. II. Vita Nostra. 1980. Nr. 26/27; AL; LUAJ.

No E. Bērziņa 1934. g. 25. janv. raksta Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājam A. Būmanim: “Pagodinos ziņot, ka 1933. gada 19. augustā esmu salaulājies ar Ilze Kampe. Sākot no šī laika tomēr aizvien no manas algas atvelk 4% kā neprecējušam. Ievērojot izteikto, laipni lūdzu izmaksāt man no algas atskaitītās summas.” (LNA LVVA, 1536. f., 26. apr., 39. l., 27. lp.)

No E. Bērziņa 1940. g. 21. nov. rakstītās autobiogrāfijas: “Iestājoties augstskolā, man nebija izredžu saņemt no vecākiem vajadzīgos līdzekļus studēšanai, jo mani pārējie brāļi un māsa jau studēja. Tādā kārtā vienā laikā visi 5 bērni studenti. Aizbraucot no mājām, no tēva saņēmu 600 rubļus, tas ir Ls 12-. Tāpat saņēmu apģērbu un turpmākos gadus pa daļai arī pārtiku. Pirmajā studiju semestrī lekciju naudas samaksu augstskola man atlika līdz nākošā gada pavasarim. Nākošajā semestrī no lekciju naudas samaksas mani vispāri atsvabināja. Bez tam man piešķīra arī pusi no stipendijas [..] Ar saņemto pusi no stipendijas – Ls 25- mēnesī nebija iespējams pārtikt, kādēļ studēšanas laikā dažādi pelnījos.” (LNA LVVA, 1595. f., 10. apr., 32. l., 26. lp.)