Vilis Greiers

Dzimis 1891. g. 7. apr. Zaļenieku pag. Puktos lauksaimnieka ģimenē.

Tēvs Kristaps, māte Lavīze. Latvietis, luterticīgs.

Mācījies Šķibes pagastskolā, no 1902. g. Jelgavas ģimnāzijā (beidzis 1912. g.). 1912.–16. g. noklausījies pilnu mācību kursu MU Juridiskajā fakultātē.

Atgriezies Latvijā, nodarbojies ar lauksaimniecību.

Lielinieku varas laikā 1919. g. sākumā bijis Jelgavas pilsētas administrācijas Apgādes nodaļas Malkas sekcijas kancelejas ierēdnis, pēc vācu okupācijas karaspēka ienākšanas uz laiku apcietināts.

1919. g. 3. sept. iecelts par Rīgas apgabaltiesas 1. kriminālnodaļas sekretāra palīga v. i. (25. nov. atcelts no amata uz kara laiku).

1919. g. 23. okt. mobilizēts Latvijas armijā, dienējis 1. Studentu bataljonā, Vidzemes divīzijas kara izmeklēšanas tiesneša birojā, kareivis, rakstvedis kaprālis. 1920. g. okt. atvaļināts.

1920. g. 21. jūl. iecelts par jaunāko tiesamatu kandidātu Rīgas apgabaltiesā, 1921. g. 2. febr. Tiesu palātā; komandēts Rīgas apgabaltiesas prokurora rīcībā. 1921. g. maijā–sept. piekomandēts Jelgavas apgabaltiesas prokuroram.

1921. g. 24. sept. iecelts par vecāko tiesamatu kandidātu Tiesu palātā Jelgavas apgabaltiesas prokurora rīcībā (prokurora biedra v. i.). No 1924. g. 5. jūn. Latgales apgabaltiesas (no 1934. g. 20. jūl. Daugavpils apgabaltiesa) loceklis; strādājis 1.kriminālnodaļā.

30. gadu sākumā darbojies Radikāldemokrātiskajā partijā. 

Bijis Latvijas Tiesnešu biedrības, Daugavpils Šaha biedrības, Daugavpils Mednieku biedrības biedrs.

Vācu okupācijas laikā Latvijas ģenerālapg. Zemes pašpārvaldes Tieslietu ģenerāldirekcijas Daugavpils apgabaltiesas loceklis 1. kriminālnodaļā.

Otrreizējās padomju okupācijas laikā 1944. g. 24. sept. apcietināts Zaļenieku pag. Puktos.

1946. g. 23. martā piespriesti astoņi gadi ieslodzījuma, sodu izcietis Vorkutā, Sevžeļdorlagā.

Miris 1950. g. 8. apr. ieslodzījumā.

Akadēmiskās vienības “Austrums” vecbiedrs.

A. LNA LVVA, 1534. f., 5. apr., 63. l.; 1536. f., 26. apr., 124. l.; 1612. f., 12. apr., 33. l.; LNA LVA, 1986. f., 1. apr., 36046. l.

No Latgales apgabaltiesas priekšsēdētāja F. Zilbera 1924. g. 15. maija raksta tieslietu ministram J. Arājam: “Latgales apgabaltiesa stādīja Jums priekšā iecelšanai par Latgales apgabaltiesas locekli līdzšinējo Jelgavas apgabaltiesas prokurora biedri Vili Greieru. Latgales lietu ministris Dzeņa kungs no savas puses solīja nekādu iebildumu pret Greiera iecelšanu tiesas locekļa amatā necelt. Vilis Greiers [..] ir ieguvis lielu praksi krimināllietās, ir arī ļoti spējīgs un darbīgs cilvēks un labs kolēģis un kā tādu viņu pazīstam [..] Še, Latgales apgabaltiesā, Greiers ir domāts darbam 1. kriminālnodaļā, kurā šobrīd ir ļoti daudz darba un trūkst viena tiesneša. Lai par vasaras vakanto laiku nerastos sastrēgumi nodaļās, mēs te arī par vasaras laiku turpināsim darbu pilnā gaitā, bez pārtraukumiem, bet mums nepieciešams ir no 1. jūnija tiesnesis, kādēļ es apgabaltiesas un prokuratūras vārdā griežos pie Jums, Ministra kungs, ar lūgumu no savas puses veicināt Greiera ātrāku iecelšanu [..] Atļaujos vēl ziņot, ka bez Greiera mēs nevaram veikt darbu, jo viņš ienāk arvien vairāk un 1. kriminālnodaļai mēnesī pie nepilna sastāva jāizšķir ne mazāk par 90 lietām. Tiesneši ir noguruši no darba un nepieciešams ir pilns tiesnešu sastāvs.” (LNA LVVA, 1612. f., 12. apr., 33. l., 11., 12. lp.)

No studentu vienības “Austrums” vecbiedra A. Berķa atmiņām: “1944. gada vasarā Daugavpils apgabaltiesa tika evakuēta uz Jelgavu. Tiesneši ar saviem piederīgiem un tiesu darbiniekiem bija apstājušies Jelgavas apgabaltiesas namā. 20. jūlija pēcpusdienā krievu lidmašīnas apgabaltiesas namu sabumboja; ēku skāra vairākas bumbas, un pāris no tām eksplodēja telpas iekšpusē. Vispārējā apjukumā un lielā steigā ļaudis Jelgavu atstāja un izklīda. Naktī Jelgavā ienāca krievi. Pēc tam par Vili Greieru nekas nav zināms.” (Lerhis Ainārs (sast.). “Austrums” 125 gados (1883–2008). Rīga, 2008, 329. lpp.)