Jānis Rūdolfs Krūmiņš

Dzimis 1885. g. 20. okt. Kņažicas stacijā pie Vitebskas (tag. Baltkrievijā) bij. Lašu pag. zemnieka ģimenē.

Tēvs Kārlis. Latvietis, luterticīgs.

1. pasaules kara laikā 1916. g. beidzis Harkovas Universitātes Juridisko fakultāti.

1912. g. maijā–1919. g. nov. dzelzceļa ierēdnis Krievijā.

No 1918. g. 26. nov. zvērināta advokāta palīgs Harkovā.

No 1919. g. nov. Latvijas Pagaidu valdības pārstāvja Dienvidkrievijā pilnvarnieks Harkovā.

1920. g. vasarā nonācis lielinieku apcietinājumā, ieslodzīts Harkovas cietumā. 1920. g. beigās ķīlnieku apmaiņas kārtībā atgriezies Latvijā.

No 1920. g. 28. dec. papildu miertiesnesis Latgales apgabaltiesā (no 1921. g. 18. apr. apgabaltiesas loceklis, no 8. dec. apgabaltiesas priekšsēdētāja biedrs); strādājis civilnodaļā.

1922. g. 14. jūl. apstiprināts par tiesnesi Satversmes sapulcē (1926. g. 5. okt. atbrīvots).

No 1926. g. 20. okt. zvērināts advokāts Daugavpilī. 1925. g. kandidējis Daugavpils pilsētas domes vēlēšanās no Latviešu apvienotā kandidātu saraksta (ievēlēts); bijis Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētājs no Latgales Latviešu apvienības un zemes arāju saraksta (1928. un 1931. g.).

1928. g. iestājies Aizsargu organizācijā, 1932.–37. g. bijis 18. Daugavpils aizsargu pulka Štāba bataljona administratīvais darbvedis (1937.–39. g. Sakaru bataljona vada komandieris rezervē, 1939.–40. g. Štāba bataljona Saimniecības rotas vada komandieris).

Vācu okupācijas laikā Latvijas ģenerālapg. Zemes pašpārvaldes Tieslietu ģenerāldirekcijas Rīgas apgabaltiesas loceklis, 2. civilnodaļas tiesnesis.

Miris 1957. g. Rīgā.

Apbalvojumi: Latvijas ANk.

Precējies ar Natāliju Tretjakovu (dz. 1890. g. 17. dec.), meita Eiženija (dz. 1915. g.), dēls Aleksandrs (dz. 1918. g. 14. dec.).

A. LVVA, 1612. f., 12. apr., 59. l.; 7354. f., 1. apr., 424. l.; 1640. f., 1. apr., 528. l., 102. lp.; 196. l., 89. lp.; 2570. f., 14. apr., 920. l, b. p.; LĀDD; LA 1919–1945.