Emma Vitenberga-Liekne

Rīgas 3. ģimnāzijas direktore (1919-34, 1940/41)

Dzimusi tagadējā Līgatnes pagastā zemnieku ģimenē, nošauta Biķernieku mežā Rīgā

Izglītojās pašmācības ceļā un ieguva mājskolotājas tiesības. 1907.g.emigrēja, studēja Briseles Jaunajā universitātē, pabeidzot   ar  kandidāta grādu filozofijā un literatūrā. Sākoties 1.pasaules karam, pārcēlās uz Angliju, kur apprecējās ar Briseles augstskolā jurista izglītibu ieguvušo Eduardu Traubergu (Revolucionāro sociālistu partijas biedrs, vēlāk piedalījās Latvijas valsts proklamēšanā).

1917.g atgriezās Latvijā, strādāja trīs vidusskolās. 1919.gada sākumā pagaidu pārzine 3.vidusskolā, pēc tam tika ievēlēta par pārzini (mūsdienu direktore). Lielinieku varas laikā 2 nedēļas bija arestēta, bet Niedra valdības laikā atlaista no darba. Iegūto izglītību neatzina un nācās stāties augstskolā. Diemžēl studijas bija jāpamet pēc traģiskā notikuma, kas atstāja iespaidu uz veselību. Bermonta uzbrukuma laikā Vecrīgas dzīvokli gāja bojā meita  Velta (1915-19).  Laulība izira. 1921.gadā salaulājās ar Jāni Liekni. Abi bija skolu pārziņi (direktori) līdz 1934.g.15.maija apvērsumam, kad zaudēja savus amatus. J.Lieknis vadīja Raiņa strādnieku jaunatnes ģimnāziju.

Rīgas 3.ģimnāzija izveidojās par vienu no labākām meiteņu skolām Rīgā. E.Lieknes pedagoģiskās prasmes bija veidojušās 1912-14.g. reformpedagoga O.Decroly skolā. Rīgas 3.ģimnāzijas pārzine un skolotāji centās pārņemt jaunākās metodes ārzemju skolās, kursos, kongresos un konferencēs. E. Liekne rosināja skolotājus apgūt franču, vācu, angļu valodas, izstrādāja moderno valodu mācīšanas metodiku, vadīja valodu kursus skolotājiem. No 1924.g.šajā skolā valodām bija speciālas klases. 

E.Liekne publicēja rakstus, uzstājās ar referātiem par izglītību un audzināšanu, par ģimeni ("Pilnīga ģimene", "Ko zaudē bērni, ja ģimenes gara veidošanā nepiedalās abi vecāki"). Jau 1923.gadā E.Liekne centās rast risinājumu tam, lai cilvēki paliktu strādāt Latvijā un nebūtu jāmeklē darbs ārzemēs. E.Liekne bija Latvijas vidusskolu skolotāju biedrības priekšniece, Latvijas skolotāju biedrības biedre,  žurnāla "Mūsu nākotne" līdzstrādniece, atbildīgā amatā Skolotāju slimo kasē. 1929.gadā apbalvota ar IV šķiras Triju Zvaigžnu ordeni.

1940.gadā nodibinoties padomju varai, E.Liekne atgriezās skolas vadībā. 2.pasaules kara sākumā tika arestēts vīrs, nošauts oktobrī. Decembrī arestēja arī E. Liekni. Mūžs traģiski noslēdzās 1942.gadā viņai un dēlam Laimdotam (1922-1942).