Alfrēds Vītols

Dzimis 1890. g. 22. apr. Rīgā.

Tēvs Kārlis, māte Emīlija. Latvietis, luterticīgs.

Mācījies Rīgas Nikolaja I ģimnāzijā, pēc kuras beigšanas 1909. g. uzsācis studijas MU Juridiskajā fakultātē (beidzis 1913. g. ar I šķ. diplomu).

1. pasaules kara laikā 1914. g. aug.–1915. g. aug. zvērināta advokāta J. Graudiņa palīgs Rīgā.

Devies uz Iekškrieviju. 1916. g. mobilizēts Krievijas armijā (ierindas karavīrs). 1918. g. pavasarī atvaļināts.

1918. g. rudenī Krievijā mobilizēts Sarkanajā armijā, no kuras atvaļināts 1921. g. nov.

 1923. g. jūl. atgriezies Latvijā.

1923. g. 22. nov. iecelts par Rīgas apgabaltiesas prokurora biedru.

No 1925. g. 3. jūn. Rīgas apgabaltiesas loceklis; strādājis 3. kriminālnodaļā.

Miris 1931. g. 19. aug. Rīgā.

Neprecējies.

A. LNA LVVA, 1536. f., 2. apr., 1133., 1134. l.

No A. Vītola 1923. g. 13. sept. raksta Tiesu palātas prokuroram K. Kvelbergam:

“Atgriezies pēc 8 gadiem kā bēglis no Krievijas un vēlēdamies, kā jurists pēc izglītības, iestāties prokuratūrā, griežos pie jums ar lūgumu piešķirt man attiecīgu amatu. [..] Novembrī 1921. g. tiku kā Latvijas pavalstnieks demobilizēts, bet sabojātas veselības dēļ varēju atgriezties Latvijā tika šī gada augusta mēnesī.” (LNA LVVA, 1595. f., 2. apr., 1133. l., b. p.)

No A. Vītola 1924. g. 20. jūl. aizpildītās valsts darbinieka aptaujas anketas: “Apgādāju pilnīgi savu māti Emīliju Vītol, 61 g. v., dzīvo pie manis. Brālis Maskavā, māte Rīgā.” (LNA LVVA, 1595. f., 2. apr., 1133. l., b. p.)