Helmuts Pauls Štegmans

Dzimis 1892. g. 19. okt. Rīgā virsmērnieka ģimenē.

Tēvs Rihards Jūliuss, māte Alīde Emma, dz. Vīkmane. Vācietis, luterticīgs.

Mācījies Langermana pamatskolā, no 1903. g. Rīgas pilsētas ģimnāzijā, pēc kuras beigšanas 1911. g. uzsācis tieslietu studijas TU (beidzis 1915. g.).

1914. g. papildinājies Cīrihes Universitātes Juridiskajā fakultātē Šveicē.

Strādājis par tiesas stažieri Rīgas pilsētas valdē.

 1. pasaules kara laikā 1915. g. jūn. piekomandēts Rīgas pilsētas Muižu valdei.

1916. g. jūn. iecelts par Rīgas pilsētas Pārtikas valdes sekretāra palīgu, 1917. g. sept. par sekretāru (līdz 1919. g. jūl.).

1919. g. janv. devies uz Vāciju, kur papildinājies Tībingenes Universitātē.

1919.gada aprīlī atgriezies Latvijā.

Neatkarības kara laikā iestājies Latvijas Pagaidu valdības bruņoto spēku Baltijas landesvērā.

1919. g. jūl. iecelts par Rīgas apgabaltiesas papildu miertiesnesi, no 1920. g. janv. bijis prokurora biedrs.

1921. g. 10. martā–1928. g. 12. jūn. Rīgas apgabaltiesas loceklis (atstājis amatu pēc paša lūguma).

1920. g. aug.–1924. g. arī Civillikumu izstrādāšanas komisijas loceklis.

Darbojies vācu biedrībā “Arbeitshilfeí” (valdes locekļa kandidāts).

1920.–22. g. un no 1925. g. Rīgas pilsētas domes deputāts no Vācu–baltiešu vēlēšanu komitejas saraksta (atkārtoti ievēlēts 1928. un 1931. g.).

No 1928. g. 17. okt. zvērināts advokāts Rīgā.

1931. g. kandidējis 4. Saeimas vēlēšanās no Latvijas vācu–baltiešu partiju saraksta (nav ievēlēts, 1933. g. 20. okt. pieņēmis 4. Saeimas deputāta mandātu P. Šīmaņa vietā).

Bijis baltvāciešu organizācijas “Vācu tautas apvienība Latvijā” viceprezidents (no 1937. g. prezidenta v. i.), Rīgas Vācu juristu biedrības biedrs.

Bijis Rīgas pilsētas kredītbiedrības un Rīgas Privātās ķīlu zīmju kredītbiedrības sindiks (amatpersona, kas pārstāv uzņēmumu tiesā).

1939. g. 25. okt. atskaitīts no zvērinātu advokātu skaita un dzēsts no saraksta sakarā ar izstāšanos no Latvijas pavalstniecības.

Izceļojis uz Vāciju.

No 1940. g. janv. līdz martam bijis ierēdnis “Deutschen Umsiedlungs-Treuhand-GmbH” Pozenē (tag. Poznaņa Polijā). Pēc tam strādājis Hoenzalcas (tag. Inovroclava Polijā) administratīvajā pārvaldē, no 1941. g. apr. vecākais ierēdnis, no 1942. g. febr. tautsaimniecības nodaļas vadītājs, no 19. nov. iestādes vadītājs.

Miris 1983. g. 5. maijā Bādtelcā, Bavārijas federālajā zemē, VFR.

Precējies 1933. g. ar baronesi Andreu Aleksandru Margaretu Mariju Bertu Felkerzāmu (dz. 1897. g. 11. apr.), meita Marija Andrea Alīde (1938. g. 5.–28. janv.).

A. LVVA, 7354. f., 1. apr., 736. l.; 1376. f., 2. apr., 12462. l., 137. lp.; 2996. f., 17. apr., 43318. l.; 4011. f., 1. apr., 5483. l.; LVVA, Politiskās policijas kartotēka; Jaunākās Ziņas. 1933. g. 20. okt.; Baltische Briefe. 1983. Nr. 6/7; LA 1919–1945.