Teodors Ramoliņš
- Дата народження:
- 19.05.1861
- Дата смерті:
- 00.00.1929
- По батькові:
- Kārlis
- Додаткові імена:
- Ramolin
- Категорії:
- Священик, пастор
- Громадянство:
- латиш
- Кладовище:
- Kursīšu pagasts, Kursīšu kapi
Dzimis Matkulē zemnieka ģimenē. Mācījies Tukuma apriņķa skolā un Jelgavas ģimnāzijā. 1884-1892 Tērbatā studējis teoloģiju. Jelgavā nokārtojis konsistorijas eksāmenu. Tālāk mācītāja adjunkts vai vikārs dažādās draudzēs. No 1905.g. vikārs Kursīšu un Zvārdes draudzēs un no 1906.g. mācītājs.
Tas bija ap 1905. gadu. Kursīšu draudzei vajadzēja jauna mācītāja. Jelgavas konsistorijas superintendants Zēzemanis izvēlējās un atveda jaunu, kungu kārtas, mācītāju. Te vietā paskaidrot, ka Kursīšu mācītāja muiža ir vienu kilometru no Vimbas kroga, kur abu pagastu robežas saiet kopā. Kursīšu draudzes mācītājs parasti apkalpo abas, tas ir — Kursīšu un Zvārdes draudzes. Tātad, divas draudzes un tādēļ vairāk ienākumu. Tā nu kādā pavasara svētdienā izziņots dievkalpojums: ievedīs jauno mācītāju. Zvaniķis pa torņa lūku redz karieti tuvojamies. lezvana dievkalpojumu. Baznīcēni uztraukti steidzas ieņemt vietas baznīcā. Daudziem jāstāv kājās, tik pilna ir baznīca. Kad superintendants ar jauno mācītāju atver vārtiņus, lai ietu uz mācītāja galu, tie redz vārtiņu staba galā rudzu maizes klaipu, kam mīkstums izņemts ārā un tā vietā ielikta sālīta siļķe, šajā laikā jau visādas ēverģēlības var sagaidīt, domā kungi. Plēšu minējs ir savā vietā, un ērģeles iedūcas. Apklust šņaukāšanās un krekšķināšanās, lai iztīrītu balseni dziedāšanai. Apklust sievu sačukstēšanās, un jaunās meitas bikli veras uz jauno mācītāju. Atskan ievada dziesma. Kad nu viss altārī norunāts un nodarīts kā pēc ruļļa pienākas, otra dziesma nodziedāta, jaunais mācītājs kāpj kancelē. Drusku nosarkst, ievelk elpu un gatavs sākt pirmo sprediķi. Te draudze pēkšņi uzņem: "Dievs Kungs ir mūsu stiprā pils." Visa draudze aizrautīgi dzied. Mācītājs nosarkst vēl vairāk, bet superintendants berzē rokas: "Redz', kā labi saņem manu krustdēlu!" Dzied visus četrus pantus. Zvaniķis, protams, zin, ka šī dziesma nav paredzēta. Viņš atsēdies un atpūtina kājas, plēšu paminas mīšana viņa gados nav nekāds vieglais darbs. Un, kad gaisa nav, stabules neskan, un ērģelnieks neko nevar darīt. Draudze uzsāk atkal pirmo pantu. Superintendants kļūst nervozs, domā, labi jau ir, bet nevajadzēja tik daudz. Kad pēc ceturtā panta atkal atskan pirmais pants, šoreiz jau trešo reizi, superintendants saprot, ka joki vairs nav, pamāj krustdēlam kancelē, abi iesteidzas ģērbistabā un no turienes mudīgi uz karieti. "Zum Hofe!" Kučieris, tikko ielaidies pirmajā snaudā, pamostas, mudīgi atraisa zirgus un kariete aizripo uz mācītāja muižu. Protams sākas tiesāšanās. Baznīcas zemnieku tēviem jāiet uz muižas tiesu. Tā un tā. kas pirmais iesāka dziedāšanu? Bārdainais Osis māk ne tikai tukšā kukulī silķi ielikt, bet zin arī, kurš dziesmu varētu būt iesācis. Joske iesācis. Braucis gar baznīcu, iegājis apskatīties, kuru māju saimes baznīcā, lai zinātu, kurās mājās nav vērts iegriezties un nekāda andele neiznāks. Joskem laba balss. Tas iesācis. Aicina Joski uz muižas tiesu. Joske, protams, dievojas, ne svētdienā gar baznīcu braucis, kur nu vēl gājis iekšā un sācis dziesmu. Augstā muižas tiesa saprot, ka Joskem taisnība. Tā arī neatrada vainīgo dziesmas sācēju. Draudze dabūja latviešu mācītāju Teodoru Ramoliņu no Kuldīgas puses. Ramoliņš Kursīšu un Zvārdes draudzēm kalpoja līdz sava mūža galam, ilgi vēl pēc pirmā kara.
Avots: Daugavas vanagu mēnešraksts, 01.07.1980
1944.gadā baznīcu uzspridzināja, 1949.gadā draudze beidza savu darbību, bet mācītāja Ramoliņa kaps aizmirsts un izzudis, tikai piemineklis apgāzies guļ zemē pie koka Kursīšu kapos.
немає місць
Не вказано події