Elizabete Ņezvanova

Operdziedone Ņezvanova dzimusi Rīgā 1897. gadā pārtikušā amatnieku ģimenē. Māte viņai latviete, tēvs krievs. Vectēvs Apiņš ir populārs sabiedrisks darbinieks, kas Valmieras pilsētai novēlējis visu savu mantu.
Jau skolā viņas vokālai apdāvinātībai tiek veltīta liela vērība. Rīgas vācu operā viņa sākumā dzied korī, vēlāk jau mazākas solo partijas. Viņa iestājas Maskavas konservatorijas dziedāšanas klasē, un pat pie prof. Mazetti, kas savas skolnieces izraugās ar lielu rūpību. Ar Mazetti gādību viņa sarīko pirmos koncertus Maskavā. Tad sāk savas skatuves gaitas Ceļojošā operā (Maskavā) kā soliste. Muzikālās Drāmas direkcija viņu saista uz ilgāku laiku un tur viņa dzied visas lielākās koloratūrsoprāna partijas. Ar Marijas operu Ņ. noslēdz gan kontraktu, bet dažādu iemeslu dēļ viņai Krievija jāatstāj. Dzimtenē pārbraukusi, viņa rīko koncertus un dzied Nac. operā, viesodamās arī Parīzē un Berlīnē. (Latvju skaņu mākslinieku portrejas, 1930)