Viktors Bugajs
- Дата народження:
- 23.10.1943
- Дата смерті:
- 08.11.2020
- Поховання дата:
- 12.11.2020
- По батькові:
- Fjodora dēls
- Категорії:
- , 9 Полковник, Поліцейський
- Громадянство:
- білорус
- Кладовище:
- Jūrmala, Jaundubultu kapi
Viktors Bugajs - milicijas pulkvedis, Rīgas pilsētas TDP IK Iekšlietu pārvaldes priekšnieks. Atmodas dalībnieks.
*****
Viktors Bugajs 23.10.1943 - 08.11.2020 Viestura ordeņa III šķiras kavalieris.
Viktors Bugajs dzimis 1943. gadā Baranoviču pilsētā Baltkrievijā.
1962. gadā beidzis vakara vidusskolu, no 1962. gada līdz 1965. gadam dienējis obligātajā karadienestā.
1965. gadā atbraucis uz Latviju, 1967. gadā sācis dienēt Iekšlietu ministrijas sistēmā, no 1982. gada līdz 1986. gadam mācījies Maskavas Iekšlietu ministrijas akadēmijā, 1986. gadā ticis nozīmēts par Rīgas pilsētas milicijas pārvaldes priekšnieka vietnieku, bet no 1989. gada - par priekšnieku.
Neskatoties uz amata augstajiem nosaukumiem, Viktoru Bugaju viņa kolēģi vispirms atceras kā uzticamu un profesionālu iekšlietas ministrijas darbinieku. Pēc tam, kad Latvijas valsts jau bija atjaunota, kad mums vairs nedraudēja iespējamā padomju impērijas atjaunošana ar visām iespējamajām represijām, daudzi bija lieli varoņi un kritizēja jebkuru, kurš bijis partijā vai padomju gados ieņēma atbildīgu posteni. Tā savulaik notika ar Viktoru Bugaju, kad 1996. gadā vajadzēja lemt jautājumu par pilsonības piešķiršanu.
Tomēr tie cilvēki, kuriem bija jāpieņem izšķiroši lēmumi, kas noteica būt vai nebūt neatkarīgai Latvijas valstij, Viktoru Bugaju atceras kā cilvēku, kurš valstij palīdzēja tā brīža pašos grūtākajos brīžos. Par Viktora Bugaja nopelniem Latvijas valsts labā īsi un konspektīvi savulaik pauda mūsu atjaunotās valsts pirmais premjers Ivars Godmanis:
Pirmais. 1991.gada janvārī Viktors Bugajs personīgi vadīja Rīgas pilsētas milicijas darbiniekus, apsargājot Ministru padomi, tās darbiniekus no provokācijām, arī Interfrontes organizētajā naidīgajā demonstrācijā pie Ministru padomes ēkas.
Otrais. Viktors Bugajs aktīvi veica pretdarbību OMON darbībai 1991.gada janvārī, kad tika ieņemta Iekšlietu ministrijas ēka, personīgi organizēja tās atbrīvošanu, kad divreiz kā ķīlnieki tika saņemti bijušie darbinieki.
Jānis Vilnītis
немає місць
Iм'я зв'язок | Тип відносин | Опис | ||
---|---|---|---|---|
1 | Олег Шкут | Коллега | ||
2 | Juris Rekšņa | Коллега | ||
3 | Pēteris Dzalbe | Коллега | ||
4 | Vilnis Ķipēns | Коллега | ||
5 | Nikolajs Zlakomanovs | Коллега | ||
6 | Igors Kupra | Коллега | ||
7 | Romanas Apsitis | Коллега | ||
8 | Aļiks Akmentiņš | Коллега | ||
9 | Guntis Rutkis | Коллега | ||
10 | Janis Apelis | Коллега | ||
11 | Aloizs Vaznis | Коллега | ||
12 | Jānis Vahers | Знакомый | ||
13 | Vladimirs Kaņeps | Начальник | ||
14 | Jurijs Kreslovs | Подчиненный |
10.11.1917 | Milicijas diena
16.01.1991 | Komunistiskās okupācijas režīma 1991. gada pirmie upuri Rīgā
1991. gada 16. janvārī tika rīkota Sēru diena Viļņā, 13. janvāra upuru bēres. Šajā dienā OMON (no krievu Otrjad Milicii Osobogo Naznačeņija- Īpašas Nozīmes Milicijas Vienība) Rīgā nogalināja arī pirmo upuri Latvijā.