Rute Lediņa

Tulkotāja, Rakstnieku savienības biedre.

Intervijas ieraksts LR1

Pirmais tulkojums no ungāru val. -

• Ungāru noveļu krāj. "Septiņi kreiceri" (1966. kopā ar Elgu Saksi), Ištvins Šomogi-Naģs "Kā klājas, jauno cilvēk?" (1971.).

• Sigbjerns Helmebaks – Anderseniem urā! “Liesma”, 1979.g.
• Turborga Nedreosa – Nākošreiz jaunā mēnesī, “Liesma”, 1980.g.
• Sigurds Hols – Apburtais loks, “Liesma”, 1984.g
• E.Stēnersens, I.Lībeks – Norvēģijas vēsture, “Norden AB”, 2005.g.
• Turbjērns Ēgners - Kāpējpeļuks un citi dzī
• vnieki Šurumburummežā, Jumava, 2011.g.

No dāņu valodas:

• Dāņu pasakas (krājumā Skandināvu tautu pasakas), “Zinātne”, 1972.g.
• Dāņu pasakas, “Zinātne”, 1995.g.
• Dāņu noveles “Skumju druva” (kopā ar Eliju Klieni), “Liesma”, 1977.g.
• Leifs Panduro – Dānis Ferns, “Liesma”,. 1973.g.
• Pēteris Sēbergs – Gani, “Liesma”, 1977.g.
• Dāņu dzejas antoloģijā Pīta Heina, Karla Šarnberga dzejoļi. “Liesma”,1982.g.
• Suzanne Bregere – Skābs krējums, “Norden”, 1993.g.
• Pēteris Hēgs – Varbūt viņi derēja, “Preses nams”, 1998.g.
• Ivars Sīlis – Nanoks, “Zvaigzne ABC”,2005.g.
• Sisela Bēe, Peters Madsens - Sērija "Troļļi",Jumava
• - Dziļi mežā, 2010.g.
• - Pēdas sniegā, 2010.g.
• - Labākie draugi, 2011.g.
• - Mans vai tavs, 2011.g.
• - Svētki, 2012.g.
• - Ragana, 2012.g.

No zviedru valodas:

• Zviedru noveles (kopā ar Solveigu Elsbergu un Eliju Klieni),”Liesma”,1968.g.
• Pērs Vālē – Trīsdesmit pirmās nodaļas bojāeja, “Liesma”, 1969.g.
• Jans Mortensons – Demoni (krājumā Zviedru detektīvromāni), “Liesma”, 1989.g.
• K.J.L.Almkvists – Vai nu tā drīkst, “Daugava”, 1996.g.
• Merta Tikanene – Gadsimta mīlas stāsts (kopā ar L.Brīdaku),”Norden”,1997.g.
• Agnis Balodis – Latvijas un latviešu tautas vēsture ( daļa), “Kabata”, 1991.g.
• Ingmars Bergmanis – Labā griba, “Daugava”, 1998.g.
• Marianne Fredriksone – Marija Magdalēna, svētā grēciniece, “Daugava”, 1999.g.
• M.Šēvala, P.Vālē – Izaicinājuma cena, “Daugava”, 2000.g.
• Jans Mortensons – Nērona kauss, “Daugava”, 2001.g.
• Bo Gīrcs – Dieva āmurs (kopā ar A. Smilgdrīvu), “Augsburgas institūts”, 2002.g.
• Majgula Akselsone – Aprīļa ragana, “Zvaigzne ABC”, 2003.g.
• Lennarts Hagerforšs – Sapnis par Ngongu, “Atēna”, 2004.g.
• Kenne Fants – Alfrēds Bernhards Nobels, “Daugava”, 2004.g.
• Majgula Akselsone – Augustas māja, “Zvaigzne ABC”, 2006.g.
• Majgula Akselsone - Tā, kas es nekad nebiju, "Zvaigzne ABC", 2006.g.
• Klāss Estergrēns - Džentlmeņi, Zvaigzne ABC, 2008.g.
• Klāss Estergrēns - Gangsteri, Zvaigzne ABC, 2008.g.
• Ulrika Kjernborga - Verdzene, Zvaigzne ABC, 2012.g.
• Jūnass Jūnasons - Simtgadnieks, kas izkāpa pa logu un pazuda, Zvaigzne ABC, 2012.g.
• Simona Ārnstede - Nepakļāvīgā, Zvaigzne ABC, 2012.g.
• Henriks Meinanders - Somijas vēsture, Jumava, 2013.g.
• Kajsa Ingemarsone - Citroni dzeltenie, Zvaigzne ABC, 2013.
• Simona Ārnstede - Izprecinātā, Zvaigzne ABC, 2013
• Jūnass Jūnasons - Analfabēte, kas prata rēķināt, Zvaigzne ABC, 2014.
• Osa Helberga - Sonjas pēdējā vēlēšanās, Zvaigzne ABC, 2015.
• Simona Ārnstede - Apmelotā, Zvaigzne ABC, 2016.
• Henriks Tamms - Nindzja Timijs un nozagtie smiekli, Zvaigzne ABC, 2016.,
• Henriks Tamms - Nindzja Timijs un ceļojums uz Sansoriju, Zvaigzne ABC, 2016.,
• Henriks Tamms - Nindzja Timijs un baltā pērtiķa noslēpums, Zvaigzne ABC, 2016.,
• Jākobs Vegēliuss - Kapteiņa pērtiķis, Zvaigzne ABC, 2017.,
• Henriks Tamms - Nindzja Timijs un zudušo dziesmu kambaris, Zvaigzne ABC, 2018.,
• Brita Restlunda - Monmartras šarms, Zvaigzne ABC., 2018.
•  

Pārtulkotās lugas

• Ištvāns Erkēņs – Tots, majors un citi (no ungāru valodas) – Liepājas teātrim,1971.g.
• Prebens Harriss – R.Stīvensona “Bagātību salas” dāņu dramatizējums Nacionālajam teātrim (no dāņu valodas), 1992.g.
• H.K.Andersena un Benija Andersena darbu izlase Dānijas “Folketeater” izrādei
• Nacionālajā teātrī “ 2 x Andersens” ( no dāņu valodas), 1991.g.
• Majgula Akselsone – Līze Luize ( no zviedru valodas) Rīgas jaunajam teātrim,2004.g.

Lielā enciklopēdiskā vārdnīca (kopdarbs. Tulkojums no zviedru valodas), “Jumava” 2003.g.

Sastādītās vārdnīcas:
Zviedru-latviešu vārdnīca (kopā ar S. Elsbergu), “Jāņa sēta”, 1995.
Latviešu-dāņu, dāņu-latviešu vārdnīca, dāņu-latviešu daļa (kopā ar Karstenu Lomholtu), “Norden”,1995.g.

.....

Rute Lediņa bija viena no leģendārajām vecākās paaudzes tulkotājām, kuras nerimstošs mūža darbs bijis skandināvu literatūru (norvēģu, dāņu, zviedru) un ungāru literatūras popularizēšana Latvijā. Pateicoties viņai, latviski ir lasāmi gan izcilu mūsdienu klasiķu (Majgula Akselsone, Pēters Hēgs) darbi, gan tulkotājam ļoti sarežģīti bērnu literatūras paraugi (Henriks Tams, Henriks Vegēliuss). Rutes Lediņas labo darbu sarakstā ir desmitiem skandināvu autoru visdažādāko darbu tulkojumi: gan tādi, kuru autori savulaik tikuši dēvēti par pretendentiem uz Nobela prēmiju literatūrā, gan tādi, kuri radījuši mūsdienu grāmatu pasaules internacionālos bestsellerus, kas izdoti miljonu tirāžās. Kopā ar kolēģiem Rute Lediņa savulaik sagatavojusi leģendāro dāņu un zviedru noveļu apkopojumus.

Līdzās veikumam daiļliteratūras latviskošanā nozīmīgs ir Rutes Lediņas veikums vārdnīcu atjaunošanā. Pēc PSRS sabrukuma ar kolēģiem Rute Lediņa piedalījās Zviedru latviešu vārdnīcas izveidē (kopā ar Solveigu Elsbergu) un Latviešu-dāņu, dāņu-latviešu vārdnīcas izveidē (dāņu-latviešu daļa kopā ar Karstenu Lomholtu), aizstājot novecojušās un ideoloģiski deformētās padomju laiku vārdnīcas. Allaž darbīga, dzīvespriecīga, humora pilna viņa paliks mūsu gaišā atmiņā.

Rutes Lediņas tuvinieki informē, ka pandēmijas apstākļos atvadīšanās no aizgājējas notiks šaurā tuvāko cilvēku lokā. Pieminot aizgājēju, 11. decembrī pulksten 11 viņas draugi tiek aicināti iedegt svecīti.

***