Konrads Dobelis
- Дата народження:
- 15.05.1899
- Дата смерті:
- 28.02.1984
- Поховання дата:
- 03.03.1984
- По батькові:
- Fricis
- Категорії:
- , Журналіст, Підприємець, Учасник Другої світової війни, Учасник Першої світової війни, громадський діяч
- Громадянство:
- латиш
- Кладовище:
- Hamilton, Eastlawn Cemetery
Konrada Dobeļa (1899—1984) piemiņai. (Latvija Amerikā, Nr. 10, 10.03.1984)
Aizvadītās nedēļas vidū Kanādas latviešus sasniedza vēsts: tālajā Kalgarijā 28. februārī stājusies pukstēt Konrāda Dobeļa sirds”. Ja ziņa par Kanādas latviešu organizētās sabiedrības pamatlicēja un pirmā vadītāja nāvi būtu pienākusi laikus, tad droši vien pie visām latviešu sabiedriskām celtnēm no krasta līdz krastam karogi pusmastā liecinātu par sērām. Skolas un organizāciju sanāksmēs būtu notikuši svinīgi brīži šī lielā Kanādas latvieša piemiņai. Ievērojot nelaiķa vēlēšanos, viņa šķirstu pārveda uz Hamiltonu un 3. martā viņu apglabāja blakus jau agrāk mirušajai dzīvesbiedrei Irēnei.
Konrāds Dobelis dzimis 1899. gada 14. maijā Vecvagaru mājās Mazgramzdas pagastā, Aizputes apriņķī. Mācījies komercskolā un Liepājas reālģimnazijā. Ar 1919. gada 7. oktobri piedalījies cīņās pret Bermontu, lai atbrīvotu Liepāju, vēlāk cīnījies pret komūnistiem Latgales frontē. 1920. gadā viņš iestājies Liepājas Valsts technikumā, un pēc tā beigšanas sākās studijas 1923. gadā Latvijas Universitātes Mehānikas fakultātē. Studiju laikā bijis viens no korporācijas Philyronia dibinātājiem.
1927. gadā Dobelis nonāca Kanādā. Viņa vadītais būvuzņēmums veica iekšējās izdaiļošanas darbus daudzām sabiedriskam celtnēm Albertas provincē. Otrā Pasaules kara beigu posmā Dobeli kapteiņa dienesta pakāpē nosūtīja par tulku Sabiedroto kontrolkomisijā. Uzturēdamies Anglijā, viņš tikās ar sūtni K. Zariņu un pārrunāja latviešu bēgļu izvietošanas iespējas brīvajā pasaulē. Atgriezies Kanādā 1947. gadā, Dobelis uzsāka intensīvu latviešu emigrācijas veicināšanas akciju gan valdības iestādēs Otavā, gan Albertas provincē. Šajā laikā viņš arī nodibināja pirmo latviešu biedrību Imanta Edmontonā un tās pirmais priekšnieks. Sadarbībā ar žurnālistu A. Kundratu tajā pašā gadā viņš nodibināja pirmo latviešu laikrakstu Kanāda Brīvais Latvietis.
Dobelis apbraukāja visas lielākās latviešu jauno emigrantu apmetnes. Viņš sagaidīja Edmontonas stacijā jaunieceļotāju latviešu transportus un ar padomu un uzmudinājumiem palīdzēja daudziem grūtajā dzīves posmā jaunajā patvēruma zemē.
Kad pār Eiropu savilkās varbūtēji kara draudi, viņš griezās pie 19. bruņotā pulka komandiera pulkveža Proktora un nodibināja īpašu uzdevumu latviešu vadu. Šo vienību sākumā komandēja majors Sauterlands, bet Dobelis panāca, ka uz Edmontonu tika izsaukts latviešu virsnieks kapteinis Jānis Mūzis. Kad ziņa par Dobeļa saformēto latviešu vienību nonāca līdz Otavai, pulkvedim Proktoram bija jādodas izskaidrot federālai valdībai to, kā pēkšņi radies jauno emigrantu vads viņa pulkā, kas nav Kanādas pilsoņi.
Līdz aiziešanai pensijā Dobelis strādāja federālās valdības satiksmes resorā. Mūža pēdējā posmā viņš vairākus gadus nodzīvoja Hamiltonā, kur dēlam Normanam bija architektu birojs. Hamiltonā mirusi un apglabāta Konrāda Dobeļa dzīvesbiedre Irēne. Hamiltonas laikā Dobelis ir viens no Hamiltonas latviešu pensionāru biedrības dibinātājiem un arī tās pirmais priekšnieks. Pārceļoties atpakaļ uz Albertu, pēdējos dzīves gadus Dobelis pavadīja vientulībā veco ļaužu mītnē Kalgarijā. Viņa vienīgā saite ar latviešu sabiedrību bija palicis iemīļotais laikraksts Latvija Amerikā. Vēstulēs redaktoram viņš, tāpat kā pirms gadu desmitiem, mudināja paturēt laikraksta nelokāmo nacionālo stāju un uzskatīja laikrakstu par neaizstājamu Kanādas latviešu saimes vienotāju. Dobeļa redze pēdējā laikā bija kļuvusi vāja, un viņš bija arī viens no tiem, kas ierosināja domu par laikraksta producēšanu skaņu lentēs veco latviešu tēvu un māmuļu aprūpes ietvaros.
Konrāds Dobelis bija dziļi reliģiozs un pašaizliedzīgs kalpotājs Kanādas latviešu saimei. Viņš nešaubīgi ticēja Latvijas brīvībai, un zīmīgi, ka jau 1947. gadā Edmontonā dibinātai biedrībai izvēlējās Imantas vārdu.
Liels tautas darbinieks ir aizgājis dusēt. Viņa piemiņa lai paliek mūžam dzīva Kanādas latviešu sirdīs.
Aleksandrs Ķegumnieks
немає місць
Не вказано події