Viktors Irbe

Dzimis Rūjienā 1922. gada 11. martā.

Beidzis Rūjienas vidusskolu. Studējis Latvijas Universitātes Farmācijas un bakterioloģijas fakultātē.

1943. gadā iesaukts latviešu leģionā. Vairāk nekā gadu pildīja mantziņa un uzturziņa pienākumus Abrenes kazarmās Rīgā. Vēlāk nosūtīts uz Opočkas fronti krievijā, iedalīts 15. divīzijas sanitārā rotā, kur pildīja uzturziņa, rēķinveža pienākumus.

1944. gadā sanitārā rota tika nosūtīta uz Vāciju. Piedalījies kaujās. 1945. gada februārī pie Fledebornas mīnmetēja šķembas ievainots. Ārstējoties dažādās lazaretēs, pildījis tulka pienākumus.

Sekoja gūsta laiks pie angļiem Ostfrīzlandē.

1946. gadā atsāka studijas Ķelnes Universitātē, bet nav saņēmis diplomu nenostrādāto prakses gadu dēļ.

Izceļoja uz ASV. Sākotnēji strādāja zobārstniecības laboratorijā. Vēlāk beidza datorzinību programmas kursu, strādāja Kolumbijas Universitātē.

Aktīvi darbojās latviešu sabiedrībā. 14 gadus bijis Ņujorkas latviešu draudzes valdē, vācis līdzekļus Jonkeru dievnamam.

Strādāja par sekretāru 1961. gadā dibinātā Bronksas nekustamo īpašumu iegādes komisijā. 4 gadus bija Bronksas – Vestčesteras apgabala komitejas priekšsēdis. 1965. gadā bija Jonkeru nekustamo īpašumu biroja priekšsēdis.

Kopš 1961. gada laikraksta „Latvija Amerikā” Ņujorkas redaktors. Bija Daugavas Vanagu Mēnešraksta (1970. – 75.) un „Treju Vārtu” (1976. – 80.) redaktors. No 1967. līdz 1974. gadam bija latviešu preses biedrības priekšnieks.

Presē publicējiess arī ar segvārdiem Bebers un Ezītis.

1980. gadā apbalvots ar PBLA Kultūras fonda Goda balvu žurnālistikā. Nedaudz vēlāk arī ar Apspiesto tautu Eizenhauera medaļu bronzā un sudrabā.

Ar dzīvesbiedri Renāti izaudzinājuši meitu un dēlu.

Miris 2005. gada 7. martā. Apbedīts 10. martā Vestčesteras Frenklina kapsētā.