Marianna Tomiņa

Marianna Tomiņa dzimusi 1928. gada 31. oktobrī Barkavas pagasta Osogolā, nelielā lauku saimniecībā kā otrais bērns. Augusi dziļi reliģiozā ģimenē un ticību saglabājusi cauri visam savam mūžam. Pamatskolā visvairāk viņu interesējusi literatūra, īpaši dzeja, mēģinājusi arī pati rakstīt dzejas rindas. Atskatoties pagātnē – varbūt dzīves ceļš būtu gājis citā virzienā, ja pāri Latvijai nebūtu brāzies Otrais pasaules karš. Nežēlīgie kara notikumi lika aizdomāties par dzīvības vērtību un ierosināja darboties žēlsirdības laukā, medicīnā. 1949. gada rudenī Marianna izvēlējās iestāties žēlsirdīgo māsu skolā, pēc tās absolvēšanas 1951. gadā tika norīkota darbā uz Preiļu rajona Aglonas lauku slimnīcu. Pēc tam sekoja studijas Rīgas Medicīnas institūtā. Pēc tā beigšanas darba gaitas Marianna uzsāka Liezeres ambulancē 1963. gada 26. augustā, dažreiz iznācis pastrādāt arī Cesvaines slimnīcā un poliklīnikā. 1966. gada vasarā Marianna pārcēlās uz dzīvi un darbu Cesvainē, kur strādāja par iecirkņa terapeiti, arī skolas ārsta darbā, nostrādājot pilnu slodzi līdz 1984. gada aprīlim, un veselības pasliktināšanās dēļ aizgāja pelnītā atpūtā. Vecumdienās viņa atgriezusies savā dzimtajā Barkavas pusē – mūža nogali pavadījusi Barkavas pansionātā.

Debess zilā bezgalība,
Vēju apskaidrināta,
Ieplūst acīs, ieplūst sirdī,
Ieplūst domu dzīlēs.
It kā zvans, kā tāļu sauciens
Atskan aicinādams.

Debess zilā bezgalība - 
Paņemsi kad mani?
Es šai zemē mūžam skumstu
Un kā pusnakts tumstu -
Tavu zilgmi, tavu tāli
Dzeru, neatdzeros...
(M. Tomiņa, 1971.02.)