Ingus Eiduks

Slēpošanas treneris un Latvijas labākās slēpotājas Patrīcijas Eidukas tēvs Ingus Eiduks.

Mūžībā aizgājis sporta bruņinieks - Ingus Eiduks (1960. - 2021.), vīrs, kas aizstāvēja savu sētu, ticību un pārliecību.

Viņa sētā kopā ar dzīvesbiedri Anitu bija septiņu bērnu ģimene, ticībā - distanču slēpošana, pārliecība, ka arī šajā pie mums daudzu niecinātajā sporta veidā iespējams konkurēt ar pasaules zvaigznēm. Pa ceļu uz šo mērķi Ingus vedis visus sešus savus dēlus.

Krists savu vārdu ierakstīja ar sesto vietu pasaules junioru čempionātā biatlonā, Valts pirmais kļuva par olimpieti (2006. g. Turīnas spēlēs), tagad kārta pastarītim Edijam. Bet vistālāk tikusi vienīgā meita Patrīcija, kura pirmā no latvietēm iekluvusi labāko desmitniekā gan pasaules junioru, gan pasaules U-23 čempionātos, gan Pasaules kausa izcīņas posmos.

Lai atceramies viņas spožo finišu šāgada Tour de Ski finālslēpojuma pēdējos divarpus kilometros augšup pa kalnu slēpošanas trasi! Tobrīd mēs visi jutāmies kā bruņinieki zirgā, bet īstais bruņinieks Ingus Eiduks Janku trasē pie Pļaviņām savam kārtējam jauno audzēkņu pulciņam smērēja slēpes.

Savukārt citi skaļām mutēm bezjēdzīgi diskutēja un turpina diskutēt par prioritāru sporta veidu noteikšanu Latvijā, aizmirstot vai pat nezinot, ka attīstību nosaka personības, cilvēki ar mērķiem, mērķcilvēki, kāds bija Igus Eiduks. Bez šādiem cilvēkiem mums nebūtu ne BMX divkārtējā olimpiskā čempiona, ne 3x3 basketbolistu olimpiskās uzvaras Tokijā. Būtu tikai ierēdņu tabulas, pēc kurām dalīt naudu. Bet nekas nav beidzies. Nejēgu varza joprojām trin savus trulos šķēpus, mēginot ar likuma varu noteikt, kam pienākas skābeklis, kam ne.

Pieminot Ingu Eiduku, stāsimies bruņiniekos!  

Dainis Caune

***

"Tētis bija pilnībā vakcinējies, bet tas nepasargāja viņu no kovida. Tā bija piektdiena, kad laboratorijā konstatēja pozitīvu testu. Diemžēl veselības stāvoklis tik strauji pasliktinājās, ka svētdien bija jāsauc ātrā palīdzība. Mediķi atbrauca, ar pulsa oksimetru izmērīja skābekļa piesātinājumu asinīs, tas bija 87 procenti. Aprunājās, kādas zāles viņš lieto, un nolēma nevest uz slimnīcu, jo tur tāpat neizdarīšot neko vairāk kā mājās," sacījusi trenera meita, pazīstamā distanču slēpotāja Patrīcija Eiduka.

"Bet nākamajā dienā tētim jau bija tik ļoti slikti, ka viņš vairs nevarēja nostāvēt kājās, tāpēc atkal saucām ātro palīdzību. Atbrauca neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāde un brīnījās, kāpēc tētis uz slimnīcu neesot aizvests jau iepriekšējā dienā. Arī Jēkabpils reģionālās slimnīcas mediķi bija pārsteigti, kāpēc pacients nav atvests ātrāk," piebildusi Eiduka. "Latvijā situācija ir diezgan traka - es saprotu, ka nav vietu slimnīcā. Es to visu saprotu. Bet, ja laikus tiktu pievērsta uzmanība cilvēkiem, kurus var glābt, tad varbūt nebūtu tik daudz mirušo. Kad tēti sākotnēji neveda uz slimnīcu, es biju vārda tiešā nozīmē šokēta. Atcerējos gadījumu, kad sporta ārste mani brīdināja - ja tu slēpo 3000 metru augstumā un tev skābeklis ir zem 95, tad tu tur nedrīksti trenēties. Bet tētim skābeklis bija jau kritiski zems. Ja viņš būtu laikus aizvests uz slimnīcu, ticu, ka tas varēja būt izšķiroši, lai viņš paliktu dzīvs," atzīmējusi Eiduka.

Pēc Eiduka nāves konstatēts, ka viņam bijuši vairāk nekā 90% plaušu bojājumu. Speciālisti teic, ka Covid-19 gadījumā plaušas iet bojā pa stundām - tātad pilnīgi iespējams - ja Eiduks slimnīcā būtu nonācis pēc pirmā NMPD izsaukuma, viņš būtu vēl glābjams, raksta laikraksts.

Eiduks saslima tad, kad Latvijā bija noteikta katastrofu medicīnas apstākļos pieļautā pacientu šķirošana pēc slimības smaguma pakāpes. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) vadītāja Liene Cipule atgādina, ka jau no septembra vidus bijušas problēmas ar hospitalizēšanu, jo slimnīcās nebija pietiekams gultu skaits. Tikai, sākot no novembra, stacionāri spējot uzņemt Covid-19 pacientus tādā apjomā, kā nepieciešams.