Kristaps Brakmanis

Sakarā ar vilciena noskriešanu no sliedēm pie Cukurfabrikas Liepājas-Rīgas līnijā, gājuši bojā un ievainoti vairāki remontstrādnieki, kuri tajā brīdī tur strādājuši.

4 strādnieki nav paspējuši izvairīties no izlēkušiem vagoniem un parauti zem tiem. Divi strādnieki — Jēkabs Mālnieks un Antons Noviks — nogalināti uz vietas, bet pārējie divi — Kristaps Brahmanis un Kristaps Šteinbergs — smagi ievainoti un Brahmanis Jelgavas slimnīcā miris. No pārējiem strādniekiem Jānis Mīļais cietis vieglāk.
Vilciena pasažieri nav cietuši. Tāpat nav cietušas arī lokomotīves un vilciena brigādes. Vilcienā braucis 8. ceļu iecirkņa pr-ka palīgs inž. Ozolnieks, kas tūliņ izziņojis par notikumu un izsaucis palīdzību. Pēc apmēram 20 minūtēm notikuma vietā ieradās Jelgavas 2. depo administrācija ar strādniekiem, uzsākot tūlītēju palīdzības sniegšanu un ceļa atbrīvošanu. Galveno Rīgas ceļu drīz atbrīvoja, kādēļ katastrofa aizkavēja tikai Rīgas-Daudzevas vilcienu par 1 stundu 18 minūtēm. Pārējo vilcienu kustība netika traucēta. Liepājas vilcienā braucošos pasažierus nogādāja Rīgā dzelzceļu autobusos. Notikuma iemeslus noskaidros izmeklēšanas komisija sīkāk, bet jau tagad skaidrs, ka katastrofu izsaukusi centralizācijas posteņa signālista Oto Neimaņa rīcība, kas liktenīgo pārmiju pārlicis zem ejošā Liepājas vilciena, nepārliecinoties, vai šis vilciens pārgājis pārmijai pāri. Signālists Neimanis, kas nostrādājis minētā postanī Jelgavas stacijā jau 19 gadus, savu rīcību izskaidro ar to, ka tūlīt pēc Liepājas—Rīgas vilciena aiziešanas gribējis aizlaist no Jelgavas stacijas uz cukurfabriku manevrējošo lokomotīvi, bet pārsteidzies ar iepriekšējā vilciena maršruta izjaukšanu, nenogaidot, kad pasažieru vilciens būs pagājis atzarojumam garām. ("Jaunākās ziņas", 23.11.1937)

---

Par smago vilciena katastrofu, kāda vakar notika Jelgavas stacijas tuvumā, mums ir  papildus ziņas. Pēc vairāku stundu enerģiska darba ap pusdienas laiku izdevās katastrofas vietā ceļu atbrīvot un savest tik tālu kārtībā, lai ar samazinātu ātrumu varētu pārlaist uz Rīgu ejošos vilcienus. Tagad arī noskaidroti nelaimīgo vārdi un dzīves vietas, kas cietuši smagajā dzelzceļa katastrofā. Nogalināti 8. ceļu iecirkņa strādnieki - 30 gadus vecais Jēkabs Mālnieks no Lielās ielas 27 un 27 gadus vecais Antons Noviks no Sargu ielas 4. Smagi ievainoto 41 gadus veco Kristapu Brakmani no Marijas ielas Nr. 4 ar ātrās palīdzības auto nogādāja pilsētas slimnīcā, kur tas pēc dažām stundām mira. Otrs smagi ievainotais 27 gadus vecais Kristaps Šteinbergs, pēc pirmās palīdzības sniegšanas dzelzceļa ambulancē, ievietots Sarkanā Krusta slimnīcā. Vieglāk ievainots 27 gadus vecais Jānis Mīļais no Tērvetes ielas 24. Pilsētā izplatījusies ziņa, ka katastrofā nogalināti 4 un pat 5 dzelzceļa strādnieki, bet tā nav patiesība. Sarkanā Krusta slimnīcā mums šodien paskaidroja, ka Šteinberga ievainojumi ir gan grūti, bet tomēr ir cerības uz viņa atveseļošanos. Pārmijnieks Neimanis, kurš ir galvenais vainīgais pie kļūmīgā gadījuma, par notikušo visai satriekts. Viņš nepārtraukti uz dzelzceļa strādājis jau 19 gadus un tuvākā laikā bija nodomājis lūgt savu priekšniecību, lai to pārceltu kādā citā, mazāk atbildīgā vietā, jo pārmijnieka pienākumi tam atstājuši nelabvēlīgu iespaidu uz veselību.

Sakarā ar pastiprināto cukurbiešu pārvadāšanu, pie cukurfabrikas ceļa atzarojuma darbi noritējuši drudžainā steigā. Arī īsi pirms lielās nelaimes kāda manevrējošā lokomotīve prasījusies pēc ceļa uz cukurfabriku. Kad liktenīgais vilciens bijis iepretī cukurfabrikas ceļa atzarojumam. pārmijniekam Neimanim licies, ka tas jau pārmijām garām, kādēļ pārslēdzis pārmiju, lai dotu ceļu manevrējošai lokomotīvei, vilciens tomēr vēl atradies uz pārmijām un divi pēdējie vagoni arī novirzījušies uz cukurfabrikas ceļu, kas bijis par nelaimes cēloni smagai katastrofai. Notikuma vietā bija ieradies arī dzelzceļa galvenais direktors Bļodnieks, lai sīkāk iepazītos ar katastrofas cēloņiem uz vietas. Smagais nelaimes gadījums stipri uztraucis dzelzceļnieku saimi. Katastrofas iemeslu noskaidrošanai iecelta speciālistu komisija, kurā kā priekšsēdētājs ir ekspluatācijas direktors inž. Stakle, bet kā locekļi no mašīnu direkcijas inž. Kilstrops un no ceļa direkcijas inž. Ripke. Komisija sīki pārbaudīs katastrofas izcelšanās iemeslus, pie kam savu slēdzienu un atzinumus nodos attiecīgām iestādēm. Svarīgu lietu izmeklēšanas tiesnesis devis rīkojumu pārmijnieku Neimani paturēt apcietinājumā. Vilcienu kustība starp Rīgu un Jelgavu atkal norit normālā gaitā, kaut gan pie bojātā ceļa labošanas darbiem joprojām vēl strādā lielāks skaits strādnieku, arī apgāztais bagāžas vagons vēl nav uzcelts. Paredzams, kā šodien ceļu savedīs pilnīgā kārtībā. (Zemgales balss, 23.11.1937)

---

29. novembrī guldīja zemes klēpī traģiskā nāve mirušos 22. novembra dzelzceļa katastrofas upurus Jēkabu Mālnieku, Antonu Noviku un Kristapu Brakmani. Pirmos divus izvadīja no katoļu baznīcas uz katoļu kapiem, bet pēdējo no Sv. Vienības (Nikolaja) baznīcas uz Baložu kapiem. Abi dievnami bija pārpildīti ar izvadītājiem. Katoļu baznīcas altāra telpā abi šķirsti bija novietoti blakus; ap tiem zaļumi, ziedi, vaiņagi, baznīcas, dzelzceļnieku biedrības un Jelgavas Lietuvju biedrības karogi, jo Noviks bija arī dzelzceļnieku biedrības Jelgavas nodaļas biedrs, bet Mālnieks darbojies vietējā Lietuvju biedrībā; abi bijuši katoļu Franciskāņu ordenī. Baznīcā dievkalpojumu vadīja un sirsnīgus vārdus aizgājušiem veltīja Monsiņjors K. Jasenas, bet pie kapiem no tiem atvadījās ordeņa mūks Vladislavs. Dziedāja katoļu baznīcas koris. Pēdējos sveicienus no dzelzceļu virsvaldes nesa 8. ceļu iecirkņa priekšnieks inž. O. Leimanis, noliekot krāšņus vaiņagus. Darba biedru vaiņagus nolika iecirkņa priekšnieka palīgs inž. V. Ozolnieks. Biedrības piemiņas plāksni uz Novika kapa nolika nodaļas priekšnieks V. Vītols. Pec tam administrācija un darba biedri piedalījās Brakmaņa izvadīšanā uz Baložu kapiem. Izvadīšanas runu teica theol. stud. Ž. Upītis. Vairāku simtu lielais pavadītāju pulks kapos nonāca vēlā krēslas stundā. Garīdznieka runa, dziesmas orķestra pavadījumā, administrācijas un darba biedru izjustie atvadīšanas vārdi, krāšņie vaiņagi... viss, viss liecināja, cik dziļi skumst pakaļpalicēji.  Vieglas Jums smiltis dzimtajā zeme! (Dzelzceļnieks, 17.12.1937)