Artūrs Vatvars

Dzimis Saldū. Mācījies Saldus pamatskolā un Saldus pilsētas ģimnāzijā. Bijis skolēnu pulciņa priekšnieks Saldus pilsētas ģimnāzijā, virskopnieks Saldus 122. skautu vienībā. Atjaunojis ģimenes īpašumu Saldū, Striķu ielā 13.

---

16. jūlijā savās mājās Vilmingtonas "Highland Woods", Delavēras pavalstī, miris izcilais latviešu sabiedrības darbinieks Arturs Vatvars. Arturs Vatvars dzimis 1920. gada 29. jūlijā Saldū, Latvijā, beidzis Saldus pilsētas pamatskolu un Saldus pilsētas ģimnāziju. Jau toreiz pierādīja savas vadītāja spējas, būdams ģimnāzijas skolēnu pulciņa priekšnieks un virskopnieks Saldus 122.skautu vienībā, beidzis skautu vadītāju kursus un nometnes māku kursus Latvijā. Pēc skolotāju kursu beigšanas Jelgavas Skolotāju institūtā, A. Vatvars strādājis par skolotāju Skrundas sešu klašu pamatskolā, studējis Latvijas Universitātē ķīmiju. Uz Vāciju bēgļu gaitās Arturs Vatvars devās kopā ar vecākiem Krišu un Emmu un māsu Maigu. Vircburgas bēgļu nometnē viņa tēvs bija nometnes vadītājs, bet Arturs, turpinot studijas, bijis Vircburgas latviešu studentu biedrības priekšnieks, Latviešu studentu Centrālās savienības valdes sekretārs un tās pārstāvis Latviešu nacionālajā padomē Vācijā. Vatvaru ģimene ieceļojusi ASV 1950. gadā. Arturs apprecējās ar Ainu, dzim. Maura. Viņš beidza Delaveras universitāti ar bakalauru ķīmijā 1956. g., ieguva maģistra (M. S.) grādu ķīmijā 1958. g. un maģistra (M. B. A.) grādu uzņēmumu vadībā 1963.gadā. 15 gadus bijis analītiskais ķīmiķis "Joseph Bancroft&Sons" uzņēmumā, no 1965. g. līdz aiziešanai pensijā 1991. g. strādāja savā profesijā Vilmingtonas DuPonta eksperimentālajā nodaļā. Tai pašā laikā Arturs Vatvars bijis arī neparasti ražens latviešu sabiedriskā laukā: bijis Amerikas latviešu apvienības (ALA) revīzijas komisijas loceklis un ALAs zelta mūža biedrs; studentu korporācijas Beveronija Vilmingtonas/Filadelfijas kopas dibināšanas iniciātors; Latviešu korporāciju apvienības un studentu korporācijas Beveronija seniors; latviešu korporāciju kopas Filadelfijā seniors; Latviešu korporāciju apvienības Tēvijas fonda dibināšanas iniciātors un tā komisijas priekšsēdis kopš fonda dibināšanas 1969. gadā. Arturs Vatvars bija viens no Vilmingtonas un apkārtnes latviešu ev. lut. draudzes dibinātājiem, bijis draudzes priekšnieks 33 gadus (kopš 1968. g.), sarakstot arī ik mēnesi Vilmingtonas Draudzes Ziņas. Draudzes darbā aktīva arī dzīvesbiedre Aina un māsa Maiga, abas bijušas dāmu komitejas vadītājas, svainis Edvīns Krams revīzijas komisijas loceklis. Artura Vatvara drošajā vadībā uzplauka draudzes dzīve; darbojās latviešu sestdienas skola, svētku dienas tika atzīmētas ar lekcijām un koncertiem; ģimenes dienā vienmēr bija bērnu un jauniešu teātris; kādu laiku korī dziedāja arī Arturs Vatvars pats, viņš arī piedalījās pieaugušo teātra izrādēs; savukārt Ziemsvētku eglītes sarīkojumā, ko apmeklēja arī ļaudis no latviešu kaimiņu draudzēm, Arturs Vatvars (pēc svētbrīža, vakariņām, jauniešu priekšnesumiem un Ziemsvētku vecīša) arvien izveicīgi vadīja polonēzi. Būdams ALAs Izglītības biroja vasaras vidusskolu organizēšanas komisijas priekšsēdis un vasaras vidusskolu sekcijas vadītājs, Arturs Vatvars bija ALAs austrumkrasta vasaras vidusskolas "Beverina" dibināšanas iniciators, divus gadus direktora vietnieks, astoņus gadus direktors un 13 gadus "Beverīnas" organizēšanas komisijas priekšsēdis. Uzticības, drosmes un patriotisma cilvēks Arturs Vatvars par šiem godam veiktajiem darbiem, organizētāja un vadītāja panākumiem saņēmis daudzus apbalvojumus. 1991. g. pēc Latvijas neatkarības atgūšanas saņēmis atpakaļ savas ģimenes īpašumu Saldū, viņš tūlīt ķērās pie novārtā atstātā nama un īpašuma sakārtošanas un atjaunošanas - ieskaitot kafejnīcu "Atvars", veikalu un viesnīcu Saldū, Striķu ielā 13, kur nodrošinātas 10 darbavietas. Zinādams, ka neveselības dēļ nespēs pabeigt vēl iecerētos darbus, Arturs Vatvars sakārtoja savu dzīvi, nodeva draudzes vadību citu rokās un, dzīvesbiedres Ainas un hospisa aprūpēts, aizgāja Dieva mierā. Ilggadējais draudzes mācītājs Dr. Arvīds Ziedonis vadīja piemiņas dievkalpojumu 19. jūlijā Vilmingtonas luterāņu baznīcā. Pēc aizgājēja skumst viņa dzīvesbiedre Aina, meita Ināra, mazmeita Alessandra, znots Ēriks Subergs (Erik Suuberg), māsa Maiga ar vīru Edvīnu un visa Vilmingtonas draudze. Pelnu urnu novietos Rotas" Brāļu kapos Katskiļos. Ziedu vietā ziedojumus var novēlēt Saldus Centrālajai bibliotēkai, izrakstot čeku "Latvian Evangelical Lutheran Church of Wilmington" un nosūtot tos draudzes kasierim Jurim Baidinam. (Laiks, 10.08.2002)