Valters fon Holanders

Valters fon Holanders (dzimis Blankenburgā ( Harc ) , miris Nīndorfā an der Stecknitz ) bija vācu rakstnieks. Stāstītājs aktīvi darbojās arī partnerattiecību un dzīves konsultāciju jomā un kā scenārists.

Valters bija dižciltīgu Rīgas dzimtas fon Holanderu ģimenes loceklis, kas (dzičiltība piešķirta 1788. gadā).

Viņš tēvs bija Rīgā, Vecpilsētas 19 dzimušā mācītāja Kārļa fon Holandera un viņa sievas Augustes, dzimušas Valtera, dēls.

Viņš beidza vidusskolu 1910. gadā.

No 1910./11. gadiem studējis ekonomiku, literatūru un filozofiju Berlīnes, Heidelbergas, Jēnas un Minhenes universitātēs

1914. gadā Minhenē ieguvis doktora grādu par Jaunākā Vīlanda attiecībām ar Klopstoku 22 gadu vecumā germanistikā pie Dr. phil.

Piedalījies Pirmajā pasaules karā no 1914. gada kā brīvprātīgais kājnieks, vēlāk virsnieks. 

No 1917./18. gada kā reportieris.

Pēc kara beigām viņš strādāja Minhenē par izdevniecības redaktoru Georga Millera izdevniecībā, bet aktīvi darbojās arī kā kritiķis un aktieris.

1920. gadā viņu izraidīja no Bavārijas.

No 1921. gada viņš īslaicīgi kļuva par izdevēju (tomēr Hollander presē tika izdota tikai viena grāmata 200 eksemplāros).

1922. gadā ieradās Berlīnē, kur sākotnēji strādāja par antikvāru un grāmatu tirgotāju.

Toreizējā Berliner Tageblatt galvenā redaktora Teodora Volfa atbalstīts, kopš 1924. gada viņš dzīvoja kā ārštata rakstnieks. Viņš rakstīja tādiem žurnāliem un laikrakstiem kā Die Weltbühne, Vossische Zeitung un Berliner Illustrirte Zeitung.

No 1928. līdz 1933. gadam bija PEN kluba sekretārs.

Kopš 1935. gada viņš rakstīja scenārijus, kas, tāpat kā viņa stāstos un romānos, galvenokārt bija domāti sievietēm un attiecībām.

No 1939. gada Holanders dzīvoja Nīndorfā an der Stecknitz, muižā  .

Pēc Otrā pasaules kara romānu rakstnieks arvien biežāk parādījās kā žurnālists un radio rakstnieks, kā arī kā radio vadītājs un laiku pa laikam turpināja strādāt par scenāristu.

No 1948. gada viņš bija sieviešu žurnāla Constanze žurnālists.

No 1949. gada viņš bija Vācijas Valodas un dzejas akadēmijas biedrs, no 1954. līdz 1959. gadam Vācijas Rakstnieku asociāciju asociācijas priekšsēdētājs.

Pēc Otrā pasaules kara viņa savrupmājā Nīndorfā tikās tādas personības kā Pīters fon Zans, Aksels Egbrehts, Rejs Heikoks un Hjū Karltons Grīns, lai apspriestu mediju sistēmas attīstību Vācijas Federatīvajā Republikā. Tieši šeit Aksels Springers pieņēma lēmumu dibināt Axel Springer Verlag.

1967. gadā saņēmis 1. šķiras Federālo Nopelnu krustu .

Valters fon Hollanders bija precējies trīs reizes: ar tulkotāju

• Elzi Glevu (1914–1919), ar kuru viņam ir meita;
• ar Vīnē dzimušo Miru Munku (1920–?) un
• vingrošanas skolotāju Ģertrūdu Markusu (no 1924), ar kuru viņam ir divas meitas Regīna un Benita.

Holanders pameta radio 1971. gadā un nomira no sirdslēkmes 1973. gadā.

***
Holanders galvenokārt bija stāstītājs, lai gan viņš rakstīja arī esejas, recenzijas, slejas un ļoti veiksmīgas grāmatas. Viens no viņa pirmajiem darbiem bija romānu aplis "Izpildes robeža" (1920).

romānists
Tādos romānos kā The Feverish House (1926), Terēze Larota (1939), Grass Is Growing Over It (1947) un As Nothing Had Happened (1951) viņš ir vairākkārt parādījis sevi kā stilīgas izklaides literatūras autoru par laulību un ģimeni tēmas. Vienīgais izņēmums šajā stilā bija bērnu grāmata Esbrennt der Stern.

Trešā reiha laikā viņš NSDAP nepievienojās, taču, pēc viņa paša teiktā, viņš joprojām varēja publicēties, jo nacistu propagandai "vajadzēja kultivēto izklaides romānu". Kopumā Holanders uzrakstīja vairāk nekā divdesmit romānu.

Non-fiction autors 

Viņa grāmatas, piemēram, cilvēku panorāmas likteņi komplektā (1929), izglītojošā grāmata Der Mensch über Vierzig (1938) un Das Leben zu Zwei (1940), bija tajā pašā tematiskajā jomā kā viņa romāni. Panākumi mudināja rakstnieku, kura Berlīnes dzīvokli drīz vien aplenca padoma meklētāji, piektdienās no pulksten 11 līdz 13 izveidot konsultāciju stundu partnerības konsultācijām.

Iknedēļas NDR raidījums Ko vēlaties uzzināt? (1952–1971) un citas grāmatu publikācijas, piemēram, "sievas psiholoģija" (1962), nostiprināja Holandera kā “nācijas laulību padomdevēja” reputāciju. Ervīns Markuss turpināja Holandera populāro šovu līdz 2000. gada beigām.

Kopš 1949. gada fon Hollanderam bija regulāra padomu rubrika žurnālā Hörzu ar nosaukumu "Pajautājiet Irēnas kundzei", kas ievērojami veicināja programmas žurnāla panākumus.

Kopā ar Kurtu Rūdigeru fon Rokesu viņš uzrakstīja rokasgrāmatu vadītājiem, kas iepazīstina ar samērīgu dzīvesveidu.

Scenārists
Holanders arī sāka rakstīt savus pirmos filmu scenārijus pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados