Antonija Čure

Daktera A.Ozoliņa māsiņa.

Vārdā viņu nesauca, tik par Māsiņu. Viņa bija ienācēja, kādreizējā pagasta priekšnieka Mengota radiniece, kura sieva bija Čures māsa. Dzīvoja viņa „Baļčos”, bet pēc tam – Rundāles pilī. Tur, pirmajā stāvā, bija iedalīts viens dzīvoklis. Tajā mitinājās trīs sievietes, viena no viņām bija Ulda Dumpja vecmāmiņa. Istabas atdalīja ar skapjiem, tur bija arī pieņemamā telpa. Noteiktu pieņemšanas laiku mēs nezinājām, jo varējām pie viņas ieiet jebkurā dienā un laikā. Viņai savas ģimenes nebija, tuvākie bija māsas bērni. Gods kam gods, mediķe nekad ne par vienu neko citiem nestāstīja. Visi noslēpumi palika pie viņas. Kad pilī vairs nebija skolas, ambulanci pārcēla uz kādām mājām pretī Sudmalu kapiem, un viņai tika iedalīta praktikante Aija, arī ļoti sirsnīga. Cik dzemdību Čurīte ir pieņēmusi! Viņa bez vārda runas ieradās ar koferīti un ar konfektēm bērniem.

Mūža nogalē bijām spiesti viņu iekārtot Ropažu pansionātā. Tur viņa ilgi nepalika, aizgāja mūžībā 1973. gada 8. decembrī 78 gadu vecumā.