Egons Rūvalds
- Дата народження:
- 26.07.1906
- Дата смерті:
- 00.12.1951
- Категорії:
- , Юрист
- Громадянство:
- латиш
- Кладовище:
- Встановіть кладовищі
12. septembrī Demoinas latvieši kuplā skaitā pulcējās piemiņas brīdim, lai guldītu mirušā Egona Rūvalda pelnus Oralabor kapsētas latviešu nodalījumā. Egons Rūvalds, bijušais Jelgavas apgabaltiesas prokurors, bija šejienes Latviešu biedrības dibinātājs un pirmais valdes priekšsēdētājs, šejienes latvieši viņam daudz pateicības parādā par galvojumu sagādi un citām nesavtīgām pūlēm šejienes latviešu sabiedrības labā. Ne tikai latviešu, bet arī amerikāņu aprindās viņa vārds bija pazīstams un viņš bija iemantojis uzticību. Viņš mira 1951. g. decembrī, atstādams dzīves biedri ar 2 nepilngadīgiem bērniem. 1953. gadā grupa latviešu iepirka Oralabor kapsētā lielāku zemes gabalu. Ar kopējiem līdzekļiem un darba talkām izbūvēja speciālu kapu nodalījumu — atdusas vietu ikvienam tautietim bez konfesiju izšķirības. Kapsēta atrodas pilsētas tuvumā, lauku vidū un atgādina mūsu dzimtenes kapsētas, šī gada pavasarī atklāja pieminekli, kas veltīts visiem mūžīgā mierā aizgājušiem latviešiem. Kapu nodalījumā jau atdusējās 3 latvieši un tagad tiem pievienojās Egons Rūvalds. (Laiks, 22.09.1954)
---
Nelaiķis dzimis Zebrenē, 1906. gada 26. jūlijā. Pēc Jelgavas 2. Valsts vidusskolas beigšanas viņš 1926. gadā iestājas LU juridiski ekonomiskās fakultātes juridiskā nodaļā, ko beidz 4 gados, iegūstot mag. iur. grādu. Vēl studiju laikā Rūvalds iestājas tieslietu resora dienestā kā tiesamatu kandidāts pie Rīgas Apgabaltiesas. Spējas un čaklums ātri paver ceļu uz augšu. 1933. gadā viņš ir viceprokurors Daugavpils Apgabaltiesā un vēlāk šīs tiesas kameras viceprokurors. 1933. g. ārnāk uz Jelgavas Apgabaltiesas prokuratūru, kur vēlāk viņu ieceļ par šīs tiesas prokuroru. 1944. gadā sarkanarmijai Latvijā iebrūkot, Rūvalds ar kundzi un diviem bērniem spiests atstāt dzimteni un doties uz Vāciju. Pievienojoties lielajai latviešu saimei Eslingenā, Rūvalds ar dedzīgu sirdi stājas sabiedriskā darbā un ilgāku laiku ir LCK loceklis un adminlstrātīvās nodaļas vadītājs. 1949. gadā paveras ceļš uz Sav. Valstīm. Rūvalds īsu laiku uzturas Misuri valstī un vēlāk kā viens no pirmajiem latviešiem pārnāk uz Demoinas pilsētu Aiovā. Šeit spilgti parādās R. latviskās sirds siltums, nenogurstoši dodot un sagādājot galvojumus Vācijā palikušajiem tautiešiem. Rūvalds aizvien kā pirmais sniedza palīdzīgu roku jaunatbraucējiem tautiešiem iekārtojoties jaunajā dzīvē un apstākļos. Viņš daudzus ir uzņēmis un mitinājis savā mazajā divistabu mājiņā. Tā auga Demoinas latviešu skaits, kas tagad tuvojas jau ceturtam simtam. 1950.gada pavasarī Rūvalda ierosmē nodibinājās Aiovas Latviešu Biedrība un viņš bija tās pirmais priekšnieks. Rūvalda vadībā biedrība galveno vērību veltīja palīdzībai tautiešiem Vācijā. Vāca un nosūtīja prāvus līdzekļus invalīdu un trūcīgo apgādei. Netika aizmirsti arī Tanteras latvieši. Maz ir Demoinā tautiešu, kam nebūtu bijusi Izdevība būt Rūvalda sevišķi viesmīlīgajā mājā. Pļaviņā pie mājas vasaras dienās bieži pulcējās līdz 100 latviešu, pārrunās no namatēva gūstot vērtīgus padomus un no namamātes saņemot latviskās sētas siltumu. Tieši šinīs dienās ALA bija izraudzījusi Rūvaldu par tieslietu padomdevēju Aiovas valstī. Rūvaldu ar cieņu un godbijību pieminēs latviešu tiesībnieki un Aiovas latvieši pateicībā atcerēsies viņu kā dedzīgu cīnītāju par taisnību un cilvēcību. (Latvija Amerikā, 02.01.1952)
немає місць
Не вказано події