Jānis Straumanis

Dzimis Bauskas apriņķa Svitenes pagasta Mesteru mājās. Tēvs Krišjānis un māte Trīne ir zemkopji, kā tā laika latviešu vairums.  Beidzis Jelgavas klasisko ģimnāziju, studējis Tērbatā teoloģiju no 1888. gada un fakultāti beidzis minimālā laikā. Kopš savu akadēmisko gaitu sākuma sastāvējis korporācijā «Lettonia». Svētību baznīcas darbam saņēmis Mežotnes dievnamā ar ordināciju 1894. gada 15. maijā. Straumaņa pirmā vieta bijusi Lietuvā Kretingas draudzē, kurā viņš darbojies 12 gadus līdz 1906. gadam. Šai laikā iemācījies leišu valodu, uzcēlis dievnamu (no kaltiem akmeņiem), ierīkojis draudzes bibliotēku (600 sēj.), pārbūvējis draudzes ēkas. 1906.gadā viņš pārcēlies uz savu mūža vietu — Dobeles draudzi, kurā viņš uzticīgi un nepaguris sludinājis dievvārdus un bijis nomodā par tautas audzināšanu veselus 36 gadus — līdz 1940.gada 4. jūnijam, šai ilgajā laikā sirmais dvēseļu gans neesot izlaidis ne dievkalpojuma kā vien kādu reizi slimības dēļ. Būdams liels darba cilvēks, arī šeit Straumanis savedis kārtībā draudzei piederīgās ēkas, pārbūvējis Dobeles, Jaunsesavas un Glūdas baznīcas, nokārtojis daudz citus praktiskas dabas uzdevumus. Draudzē dibinājis svētdienas skolu, sieviešu komiteju, organizējis bībeles stundas, draudzes vakarus u. t. t. Līdztekus mācītāja amatam Straumanis 17 gadus strādājis par skolotāju Dobeles ģimnāzijā (no 1922.g. līdz 1939. g.), katru gadu pulcinājis ticības mācības skolotājus, dodot tiem norādījumus. Tautas audzināšanas darbu Straumanis veicis vēl vienā veidā — apzinādamies alkohola postu, viņš organizējis atturības kustību Dobelē, darbojies Latvijas Pretalkohola biedrībā. 1939.gadā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni. Sirmais prāvests ir arī krietns ģimenes tēvs — viņš uzaudzinājis piecus dēlus, no kuriem viens ir mācītājs un tēva pēcnācējs Dobeles draudzē. Divi viņa dēli piedalījušies Latvijas atbrīvošanas cīņās.  Lielinieku laikā prāv. Straumani 24 stundu laikā izlika no dzīvokļa, kurā viņš bija mitinājies 25 gadus. Tas un citi pazemojumi sirmo baznīcas darbinieku satrieca. Pēdējā laikā viņš slimoja. (Baznīcas ziņas, 1944)