Mihalīna Supe

Stiprā, sīkstā un nesalauztā. Deviņi viņas jaunības gadi pagāja mežā nacionālo partizānu karā, septiņi - gulagā. Mūžīgā gaisma nu lai atspīd viņai. 

(S. Reinsone)

***

Dzimusi 1923. gada 7. jūlijā Abrenes apriņķa Purvmalas pagasta “Jaunā dārza” mājās. Nacionālo partizānu kustības dalībniece ( segvārds ''Kaija'').

Pēc aresta un notiesāšanas Mihalīna pavadīja septiņus gadus stingrā režīma nometnē un trīs gadu nometinājumā Vorkutā.
Latvijā Mihalīna Supe atgriezās 1964. gadā.

Viņa sameklēja savu dvīņumāsu Broņislavu Bauskā un sāka strādāt kādā restorānā par virtuves palīdzi.
Brālis Pēteris Supe bija bija Latgales mežabrāļu komandieris.

• TZO Goda zīme /1.pakāpe/,
• Viestura ordeni /2020/. Apbalvojums pasniegts 2020. gada 1. septembrī pansionāta ''Derpele'' Bauskas filiālē.

Ir dzīvesstāsts grāmatā "Meža meitas" (2015).

*****

Mikalīnas dzīve nebija viegla. Tāda pati, un vēl traģiskāka, tā bija visai Supes ģimenei.

1944. gadā viņi zaudēja pašu spēkiem izveidoto saimniecību Abrenes apriņķa Purvmalas pagasta "Jaunajā Dārzā".

1945. gadā čekisti un istrebīķeļi nodedzināja arī rentēto māju Viļakas pagasta Aizgalienā. Vecākais brālis Dominiks pēc kara gaitām leģionā ilgus gadus pavadīja Krievijas lēģeros. Tāds pats liktenis bija māsai Staņislavai, kuru apcietināja par atbalsta sniegšanu Viļakas ģimnāzijas jauniešu pretošanās organizācijai.

Brālis Pēteris 1944. gada rudenī izveidoja un līdz savai nāvei vadīja redzamāko Ziemeļlatgales nacionālo partizānu vienību - "Latvijas Nacionālo Partizānu Apvienību".

1945. gada 8. jūnijā, pretojoties arestam, Mikalīnas tēvs Vincs Supe nogalināja Pleskavas apgabala NKVD priekšnieka vietnieku apakšpulkvedi Fjodoru Mihailovu. Pēc tam mežā, kopā ar tēvu, aizgāja arī māte Emīlija un meitas Mikalīna un Genovefa.

1945. gada 22. jūlijā čekisti no slēpņa nogalināja Vincu Supi, bet 28. jūlijā, uzbrūkot partizānu nometnei, arī viņa sievu Emīliju. Jaunāko meitu Aldonu, kura aresta laikā aizbēgt nespēja un atradās apcietinājumā Viļakā, piespieda skatīties uz vecāku līķiem, kuri bija nomesti tirgus laukumā. Pēc neilga laika, morāli salauzta, 16 gadus vecā meitene piekrita sadarboties ar okupantiem... Genovefa Supe krita čekistu uzbrukuma laikā 1946. gadā.

Arī viņas mirstīgās atliekas pēc tam novietoja Viļakas centrā, iedzīvotāju iebiedēšanai.

1946. gada 1. aprīlī Jaungulbenes pagasta "Jaunzemos" Pēteri Supi ("Cinīti") un Heinrihu Ausekli ("Tēraudu") nošāva čekas aģents-kaujinieks Jānis Klimkāns.

Mikalīna mežā dzīvoja līdz 1954. gada aprīlim un legalizējās tikai pēc tam, kad bija palikusi pilnīgi viena: 20. aprīlī nodevības rezultātā no slēpņa tika nošauts viņas dzīvesdraugs Arvīds Vīksniņš ("Jaunais"). Diemžēl pēc tam sekoja vēl 10 gadi ieslodzījumā un nometinājumā...

No represijām izdevās izvairīties vienīgi Mikalīnas dvīņu māsai Broņislavai. Dzimtajā pusē Mikalīna vairs neatgriezās, un turpmākos mūžu pavadīja Bauskā.

Mēs tikāmies viņas dzīvoklī 2002. gada martā, lai uzklausītu viņas atmiņas. Otra tikšanās bija jau pēc vairāk kā 10 gadiem, pansionātā. Mikalīna vairs necēlās no gultas, ļoti slikti dzirdēja un redzēja. Tomēr skaidru saprātu un labu atmiņu viņa saglabāja līdz pēdējam brīdim. Mūža nogalē, pateicoties vairāku sabiedrības pārstāvju neatlaidībai, Mikalīna Supe tika apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeņa 1. pakāpes Goda zīmi un Viestura ordeni.