Jānis Kušķis

2022. gada 21. aprīlī 91 gada vecumā mūžībā devies izcils valodnieks Jānis Kušķis.

Jānis Kušķis dzimis 1930. gada 14. novembrī Lazdonā. 1955. gadā beidzis Latvijas valsts universitātes Filoloģijas fakultāti, turpinājis studijas turpat aspirantūrā 1955-1958.  Aspirantūru pabeidz ar 6 nokārtotiem zin. kandidāta eksāmeniem un izstrādātu disertāciju. Disertāciju neaizstāv.  Ieguvis filoloģijas maģistra grādu. No 1958. līdz 2009. gadam bijia lektors LU Filoloģijas fakultātes Latviešu valodas (vēlāk Baltu valodu) katedrā. Sāka ar dialektoloģijas prakses vadīšanu, 1958.g. lasiīt latviešu dialektoloģijas kursu.

Izdevis 4 mācību grāmatas, publicējis 40 zinātniskus rakstus, ap 1200 rakstu par valodniecības jautājumiem dažādos izdevumos Latvijā un ārzemēs. Veidojis 900 raidījumu par valodu Latvijas Radio. Līdzautors grāmatai “Kā latvietis runā” (1994). Lasījis referātus par valodu Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Maskavā, Toronto, Ņujorkā.

Jānis Kušķis bija biedrības “Latvietis” priekšsēdis, Latvijas un Austrālijas biedrības goda biedrs (1998), Teodora Reitera fonda goda biedrs (1998), darbojās Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopā. Saņēmis Kārļa Mīlenbacha balvu (1999), Luža Bērziņa lielo balvu (2001), Teodora Reitera lielo balvu (2004), Triju zvaigžņu ordeni (2004).

Jāņa Kušķa raksti apkopoti grāmatās “Mūsu valoda” (2006) un “Mūsu valoda II” (2009). Valodnieks lietoja klasisko pareizrakstību, sauca sevi par pēdējo endzelīnistu, viņš ir uzrakstījis rakstu, kā pareizi lietot “Ŗ ŗ”’, tāpēc, cienot viņu, publicējam nekrologu klasiskajā pareizrakstībā.

Latviešu valoda, grāmatas un mūzika bija svarīgākās lietas viņa dzīvē. Savu skaņu plašu kolekciju viņš atdevis LNB. Jānis Kušķis nesavtīgi mīlēja Latviju, bija Latvijas patriots.

2022. gada 21. aprīlī.

Biedrība “Latvietis"

   *****

No intervijas ar J.Kušķi 2008.gadā:  Atis Kronvalds rakstīja, ka "valodas kopšana nedrīkst būt valodas taisīšana", un ka "latviešu valodai nedrīkst uzbāzt to. kas latvietim nepiederas", bet valodas taisīšana ir modē. Gan "eiro", gan "sāls" gadījums ir tipisks valodas taisīšanas piemērs. [Eiro nav lokāms un nav daudzskaitļa]  Bija "termināls", tagad "terminālis"; kāpēc? Kāpēc "Nobelis"vietā ir "Nobels" - gluži pretēji? Valodas taisīšanas dēļ neviens lāga negrib valodniekiem ticēt, viņus uzskata par muļķiem, un es sabiedrību saprotu. [...]Krišjānis Valdemārs XIX gadsimtā teica, ka latviešu valoda pastāvēšot vismaz 150 gadu. Nu,150 gadu tā ir pastāvējusi, diez, kā būs tālāk.   

            ***

Izlasījis grāmatu "Latviešu valoda 15 neatkarības gados" Jānis Kušķis aicināja: "Latvijas tēls pasaulē ir jāspodrina. Bet to var panākt arī spodrinot mūsu valodu, rādot tās kultūrvēsturisko nozīmi. Mums būtu jālepojas ar saviem lielākajiem zinātniekiem, ko pazīst pasaulē, arī ar J.Endzelīnu un viņa darbiem".( 2007.g.)