Valdis Ķikāns

Dzejnieks, literatūrzinātnieks

Dzimis Ērģemes pagasta Ramātskuķos (Valkas novads) zemnieku ģimenē.

Beidzis Valkas vidusskolu (1949), LVU Filoloģiskās fakultātes Latviešu valodas un literatūras nodaļu (1954).

Laikā no 1954. līdz 1960.gadam un kopš 1986.gada strādāja par pasniedzēju Daugavpils Pedagoģiskajā institūtā (Daugavpils Universitāte);

LVU aspirants un docētājs (1960-1966), 1967-1980 - ZA Valodas un literatūras institūta zinātniskais līdzstrādnieks. No 1972.gada Rakstnieku savienības biedrs.

1986-2008   Daugavpils Universitātes Latviešu literatūras un kultūras katedrā bakalaura un maģistra studiju programmās docējis lekciju kursus: latviešu folklora, latviešu literatūras, arī trimdas literatūras vēsture, latviešu literatūras teorētiskās problēmas, tradicionālie literatūras virzieni, modernisma literatūras virzieni u.c. 1992-1995 Latviešu val. un lit. katedras vadītājs.

Sarakstījis grāmatu par latviešu poēmas vēsturi „Dziedi man, mūza’’ (1972),

apceres par dzeju „Vienmēr zaļais koks’’ (1976), "Lirika: tēli, kompozīcija, žanri, virzieni" (1998),

dzejoļu krājumus „Sievietes vārdi’’ (1984), „Tāds, māte Latvija, tavs pavasaris’’ (1991),

dzejoļu un atmiņu grāmatu „Latgalē dzimusī’’ (2000).
Periodikā publicējis rakstus un recenzijas par aktuālām parādībām literatūrā.