Artūrs Mīlbergs - Mīlenbergs

1935. g. 20. augustā Latvijas tvaikonis "Gauja" atradies ceļā no Seahamas ostas ar ogļu kravu uz Rīgu, Zviedrijas piekrastē. Laiks bijis lēns un jūra mierīga. Apmēram plkst. 22.10 mehāniķa Jēkaba Krūmiņa vakts laikā, ogļu padevējs Arturs Mīlbergs, dzimis 1910. g. 2. maijā, piederīgs pie Ārlavas pag., izpildot savus dienesta pienākumus, gājis pārbaudīt kuģa mašīnu darbību. Ejot gar galveno mašīnu, aiz nezināmiem iemesliem, domājams, ka slīdējusi roka vai kāja, Mīlbergs iekritis ar galvu uz priekšu pilnā gaitā strādājošās mašīnas augstspiediena stobra kloķos. Gadījumu redzējuši uz vakti esošie mehāniķis J. Krūmiņš un kurinātājs Jānis Markevics. Nekavējoties Krūmiņš pieskrējis nelaimes vietā un, saķerot Mīlbergu aiz kājām, to izvilcis no mašīnas un nolicis mašīntelpā uz grīdas.
Kurinātājs Markevics steidzies Krūmiņam palīgā, bet tā kā Krūmiņš jau bijis izvilcis Mīlbergu no mašīnas, un viņš nav varējis piekļūt nelaimīgajam, tad aiztaisījis galvenās mašīnas tvaika vārstuli, pēc kam mehāniķis nosūtījis Markevicu ziņot par nelaimes gadījumu tvaikoņa kapteinim.
Kapteinim Grīnbergam ierodoties nelaimes vietā, Mīlbergs gulējis ar sadragātu galvu un bijis jau miris, kādēļ nogādāts uz klāja un novietots uz lūkas un apsegts. Līķis šādā stāvoklī nogādāts Rīgā un nodots policijai, uz kuras rīkojumu nogādāts morgā.
Izklausot šo gadījumu savā 1935. gada 29. augusta sēdē, Kuģniecības nelaimes gadījumu izmeklēšanas kolēģija nolēma atzīt, ka tvaikoņa „Gauja" ogļu padevējs Arturs Mīlbergs ir miris caur nelaimes gadījumu, kurā neviens nav vainojams.
Nelaiķi apbedīja 27. augustā Lācara kapos, Pārdaugavā. Apbedīšanā kuplā skaitā piedalījās jūrnieki no ostā stāvošiem kuģiem, kā arī malā dzīvojošie ar Latvijas jūrnieku arodbiedrības valdi priekšgalā, kas visi devās uz kapiem zem jūrnieku arodbiedrības krašņa sērās tīta karoga. Ar jūrnieku arodbiedrības valdes gādību bēru gājienu kuplināja valdes arodbiedrību apvienības orķestris, visu ceļu atskaņojot dažādus sēru motīvus un piedodot gājienam sēri svinīgu noskaņu.
Pulcējās arī daudzi citi pavadītāji un, nonākot kapsētā, jau bija saradušies ap 300 cilvēku. Apbedīšanas ceremoniju izdarīja baptistu draudzes mācītājs, piedaloties korim, kas atskaņoja vairākas sēru dziesmas. Bez tam nodziedāja arī vairākus korāļus orķestra pavadījumā.
Pie aizbērtā kapa, kas pārklājās krāšņiem vaiņagiem un ziediem, sirsnīgos, izjustos vārdos, noliekot vaiņagu, atvadījās tvaikoņa „Gauja" kapteinis J. Grīnbergs, Valsts kuģu pārvaldes pārstāvis Krūmiņš un Latv. jūrnieku arodbiedrības sekretārs kapt. F. Dambekalns.
Saule jau bija norietējusi, kad pavadītāji atgriezās no klusās vietiņas, kur tālo jūru gaitniekam nolemts dusēt mūžīgā mierā. Pie kapa kopiņas vēl ilgu laiku kavējās sagrauztā dzīves biedre, māte un māsas.
Nelaiķis bijis kārtīgs un apzinīgs savu pienākumu izpildīšanā, no visiem iemīļots darba biedrs un rūpīgs ģimenes apgādnieks. Viņš bez sievas un mazgadīga zēna no savas mazās algas uzturējis arī māti. levērojot ģimenes trūcīgos aostakļus Latvijas arodapvienības vadītājs Feldmanis izsniedzis atraitnei caur jūrnieku arodbiedrību 200 ls pabalstu. (Jūrnieks, 01.09.1935)