Vilhelms Celms

Vācijā, Frankentālē, 1975. g. 8. decembrī miris boļševiku moceklis — varonīgs un drošsirdīgs latviešu karavīrs Vilhelms Celms.

Brīvajā pasaulē viņš izkļuva tikai 1973. gadā, pēc 25 gadu pavadīšanas dažādās soda nometnēs Pad. savienībā. V. Celms bija dzimis Dobelē. 1943. gada rudenī viņš iesaukts gaisa spēku izpalīgos, kur beidzis virsnieku vietnieku kursus un izpletņu lēcēju skolu. 15. Latviešu divīzijas un citu vienību sastāvā cīnījies austrumu frontē, bet 1944. g. vasarā triecienvienībā pie Bauskas, vēlāk Kurzemes cietoksnī, kur kapitulācijas dienā kritis krievu gūstā. Viņam palaimējies no gūsta izbēgt un pievienoties latviešu nacionāliem partizāniem, vēlāk kļūstot par kādas vienības vadītāju. Raņķu rajonā 1946. gadā, kad viens pats izgājis no meža paslēptuves, apcietināts un ievietots Kuldīgas cietumā, no kurienes pārsūtīts uz Rīgu, Reimera ielā. Tur pratināts un spīdzināts vairāk nekā mēnesi, lai nodotu pārējos partizānus. Pēc tam pārvests uz Rīgas Centrālcietumu. 1947. g. aprīlī viņam piespriests nāves sods nošaujot, bet ar 1947. g. 22. maija pavēli sods pārvērsts mūža ieslodzījumā, bet pēc tam Maskava apstiprinājusi galīgo spriedumu, nosakot 25 gadus spaidu darbos. Vilhelms Celms 1947. gada 22. jūnijā, kopā ar 2000 citiem apcietinātiem, no Rīgas izsūtīts uz Sibīriju. No tiem 860 izsēdināti Čugunašas stacijā Altajā, tie visi bijuši latvieši. Sabijis daudzās soda nometnēs, jo bieži pārvests no vienas uz citu. Pavisam uzturējies 14 nometnēs, no kurām pēdējā bijusi Potma, Mordovas apgabalā. Pateicoties viņa tēva enerģiskai rīcībai, daudzkārt griežoties pie vācu iestādēm un valdības vīriem, beidzot panākta dēla atbrīvošana, jo viņš bijis ievests vācu izceļotāju sarakstos, lai gan ar spriedumu Nr. 01442 sodīts kā latvietis. Pēc tam Vācijā ārstējies vairākās slimnīcās un sanatorijās. Kā 100% kara invalīdam piešķirta attiecīga pensija.

Pagājušā gada oktobrī pie dēla uz Vāciju no ASV devusies viņa māte Erna Celma, lai palīdzētu iekārtoties dzīvei. Kad liktenīgās dienas rītā māte iegājusi dēla istabā, tā atradusi to guļot nesamaņā, pašam savās asinīs, kas izplūdušas no mutes. Dēls ātrās palīdzības ambulances mašīnā gan steidzīgi nogādāts slimnīcā, kur, nenākot pie samaņas, miris. Vilhelmu Celmu pārpelnoja un viņa urnu pārsūtīs uz ASV, lai novietotu Brāļu kapos pie Rotas, kur jau atrodas viņa 1971. g. 7. jūlijā mirušā tēva urna. Pēdējais savā laikā bija Bafalo latviešu ev. lut. draudzes priekšnieks un aktīvs DV organizācijas dalībnieks. (Latvija Amerikā, 24.01.1976)