Toms Briedis
- Дата народження:
- 00.00.1570
- Дата смерті:
- Категорії:
- Педагог, учитель
- Громадянство:
- латиш
- Кладовище:
- Встановіть кладовищі
Pēc reformācijas par pirmo luterisko mācību iestādi Livonijā tika pārveidota Rīgas Domskola.
1593.gadā par skolotāju Domskolā Rīgā sāk strādāt latvietis Toms Briedis. Šos pienākumus viņš veic līdz 1616.gadam.
***
Par vienu no laikmeta pazīmēm, kāda bija raksturīga visā Eiropā reformācijas un kontrreformācijas laikā, kļuva skolu sistēmas attīstība. Protestantisko skolu organizāciju noteica F. Melanhtona (1497-1560) un viņa skolnieku idejas, katolisko - jezuītu
audzināšanas sistēma.
Ar Kristīgo baznīcu saistās daudzas 16.-17. gs. kultūras problēmas, kas tieši vai netieši, uz īsāku vai ilgāku laiku ietekmēja arī latviešu kultūru. Katolicisma un luterānisma sacensība par latviešu piesaistīšanu savai ticībai 16. gs. beigās zināmā mērā veicināja izglītības izplatību latviešu vidū. Rīgā katoļiem tika atdots latviešu draudzes dievnams - Jēkaba baznīca, 1582. g. tika nodibināta bezmaksas katoļu skola ar internātu, kas bija paredzēta galvenokārt latviešu bērniem. Pieaugot Rīgas pilsoņu protestam pret kontrreformāciju, sākās pilsētas vācu un latviešu skolu reorganizācija un paplašināšana. Rīgas rāte aizliedza pilsoņiem sūtīt bērnus jezuītu skolās. levērojama Rīgas iedzīvotāju daļa bija latvieši. Salīdzinājumā ar dzimtcilvēkiem viņiem bija lielāka brīvība un tiesības; tas deva iespēju vairāk rūpēties par savu bērnu izglītošanu un audzināšanu. Skolu rašanos veicināja tirdzniecības un dažādu amatu attīstība, kam bija nepieciešams noteikts zināšanu minimums, tāpēc Rīgas rāte bija spiesta domāt arī par pilsētas zemāko slāņu izglītību. Tādējādi latviešu izglītība Rīgā jau 16. un 17. gadsimtā bija daudz labāka nekā pārējā Latvijas teritorijā. Baznīcas dziesmu un lūgšanu mācīšana Rīgas luterāņu baznīcās 16. gs. otrajā pusē bija pirmais solis skolu izveidošanā latviešu
bērniem. Laika gaitā Luteriskā baznīca pārskatīja arī Lutera uzskatu, ka kristietim pietiek vienīgi ar katehisma zināšanām. Garīgo dziesmu un katehisma mācīšana bez lasītprasmes pārvērtās pariekalšanu, un mācītais drīz aizmirsās. Tāpēc 17. gs. Jāņa skolā (latviešu skola, kas darbojās Rīgā Jāņa baznīcas pārziņā) sāka mācīt arī lasīt. 17. gs. pirmajā pusē Rīgā bija tikai dažas skolas latviešu bērniem, kas darbojās pilsētas centrā, taču gadsimta beigās to skaits tuvojās desmitam, turklāt daļa no tām bija
radusies pēc pašu latviešu iniciatīvas. Visvairāk latviešu dzīvoja Pārdaugavā, un tie visi piederēja pie Jāņa draudzes. Tā kā ceļš uz Jāņa skolu bija visai neizdevīgs, jo nācās šķērsot Daugavu, tad 17. gs. otrajā pusē tika atvērtas skolas latviešu bērniem Iļģuciemā (1667), Torņakalnā un Āgenskalnā (80. gados). Latviešu skolās mācīja lasīt (pēc burtošanas metodes), katehismu, Bībeles stāstus, Evaņģēliju, garīgas dziesmas. Rēķināšanas mācīšana plašāk ieviesās tikai 17. gs. beigās. Protams, tajā laikā netika lietots apzīmējums latviešu skolas: vāciskā Rīga nepazina citu dalījumu nacionalitātēs kā vācieši un nevāci, tāpēc nosaukums varēja būt, piemēram, nevācu skola pie Jāņa baznīcas u.tml.
XVII g.s. vidū turpat ir Matīss Vecs.
Doma baznīcā no 1624. —1649. g. ir pat par mācītāju maģistrs Vijums Kleisis no linu audēju latviešu ģildes.
Daži vēsturnieki domā, ka arī mācītāji Jānis Sonne un Dr. Kristjānis Mihaelis bijuši latvieši ar vāciskotiem uzvārdiem.
немає місць
Не вказано події