Emma Saulīte-Reinvalde

Dziedones Emmas Reinvaldes, dzim. Saulīte, šūpulis kārts skaistajā Augšzemgalē, Prodes pagastā. Mazās Emmas mūzikas un dziesmu mīlestību jau agrā bērnībā pamana tēvs, kas Emmas pirmo mūzikas instrumentu mutes harmoniku apmaina ar vijoli. Mātes nāve, nepabeigta vidusskola kavē iecerēto sapni kļūt par Latvijas konservatorijas audzēkni. Vai mūzikas sapni aprakt tēva sētā? Uz Rīgu, uz Rīgu — sauc neapklusināma balss. Un Tautas konservatorija (1937—1942) ir tramplīns Emmas Reinvaldes tālāko nodomu īstenošanai. Tautas konservqtorijā viņa mācās tikai mūzikas teoriju un obligātos priekšmetus, arvien turēdama prātā un sirdī savu mērķi — Latvijas konservatorijas kompozīcijas klasi. Bet kreisās rokas savainojuma dēļ tiek pieteikta operdziedoņa Alberta Vernera dziedāšanas klasē. Rūgti. Bet mūzika ir Emmas Reinvaldes dzīves piepildījums. Sākas jauni grūtumi, meklējumi, atziņas.
Tad nāk baigais gads. Mūzikas dekādei Maskavā izraudzīta arī Emma Saulīte. Gatavošanās aizbraukšanai notiek jau kara rēgu zīmē, un Emma Saulīte neaizbrauc.
Emma Reinvalde dzied arī trimdā. lesaistījusies dziedoņu un mākslinieku trupā, ko reprezentē J. Niedra, B. Piekalnītis, Franks, Berīno, Albertiņa, Emma Reinvalde koncertē angļu okupācijas vadībai. Kopā ar Berīno viņai ir mūzikas skola. Arī ASV Kalamazū savā dziedāšanas studijā viņa sagatavo latviešu un amerikāņu jauniešus koledžas kursa turpināšanai, dzied savu audzēkņu vakaros, dzied tautiešiem latvju tautas dziesmas ar V.Treimani,
Ed. Grīnvaldu un Zaigu Ori kā pianistiem. (Tilts, 01.12.1965)