Kārlis Rūdolfs Kundziņš

Miris viens no pēdējiem pasaulē dzīvojošajiem Kr. Valdemāra kuģu vadītāju un mehāniķu skolas absolventiem, jūrnieks ar pāri par 30 gadu tālbraucēja kapteiņa stāžu Kārlis Rūdolfs Kundziņš.
Viņš dzimis 1. pasaules kara laikā Permā (Krievijā). Pēc kara Kārlis ar ģimeni atgriezās Latvijā. 1934. gadā sākās nākošā tālbraucēja kapteiņa jūrnieka gaitas uz Latvijas Republikas tirdzniecības flotes kuģiem - viņš kā matrozis uzkāpa uz tvaikoņa „Lettonia". 1936. un 1937. gadā sekoja dienests Latvijas armijā. Pēc karadienesta jau vecākā matroža amats uz tvaikoņiem „Astra" un „Spīdola". 1938. gadā Kārlis Rūdolfs sāka mācības Kr. Valdemāra kuģu vadītāju un mehāniķu skolas Kuģu vadītāju nodaļā.

2. pasaules kara sākumā K. R. Kundziņš bija tvaikoņa „Kangars" 2. stūrmanis. Brīnumainā veidā nākošajam kapteinim izdevās atgriezties vācu okupētajā Rīgā un 1943. gadā pabeigt mācības jūrskolā. Viņa sekmes bija labākās no visiem absolventiem, bet labākā skolnieka balvu - zelta pulksteni - Kārlis nesaņēma, jo okupācijas gados to vairs nepiešķīra. Tas bija slavenās Valdemāra jūrskolas pēdējais izlaidums. Pēc profesionālās izglītības iegūšanas sekoja darbs uz jūras velkoņa „Moon" kapteiņa amatā, bet par dzīves vietu kļuva Liepāja. 1945. gada februārī, kad Sarkanā armija tuvojās Kurzemei, K. R. Kundziņš ar zvejas laivu „Guna" pārcēlās uz Zviedriju. Viņa vadītā laiva no Latvijas uz Gotlandes salu aizveda 26 cilvēkus, pārsvarā latviešu inteliģences pārstāvjus - arhitektus, inženierus. Pēc trim mēnešiem Kundziņu ģimene pārcēlās uz Zviedrijas dienvidiem, uz Lundu. Šai pilsētā nācās uzkavēties 14 mēnešus, strādājot fiziski smagus darbus ķieģeļu fabrikā, cukura fabrikā u.c. Tālāk sekoja radu izsaukums uz Amerikas Savienotajām Valstīm, un Kundziņi ar kuģi devās uz Ņujorku.
Tomēr ceļš līdz savai profesijai vēl bija vairāku gadu garumā. Sākumā viņš strādāja valsts austrumu krasta pilsētā par strādnieku šokolādes fabrikā (par 50 centiem stundā pārnēsāja maisus ar kakao pupiņām), tad atslēdznieku darbnīcā par kvalificēto atslēdznieku izsūtāmo (alga pakāpeniski pieauga līdz 1 dolāram stundā). Vēlēšanās atrast darbu profesijā nerima, un pēc speciālu pārbaudījumu nokārtošanas viņš dabūja vecākā matroža apliecību ar tiesībām strādāt uz ASV tirdzniecības kuģiem. 1951. gadā Kundzinš ieguva šīs zemes pavalstniecību un tālbraucēja kapteiņa diplomu un tā paša gada novembrī pārcēlās uz dzīvi valsts rietumos - Kalifornijas štatā (vairākums no Latvijas emigrējušo jūrnieku par savām otrajām mājām izvēlējās austrumu piekrasti). Pirmā kompānija, uz kuras kuģiem viņš ieņēma virsnieka - 1. stūrmaņa amatu, bija „American Trading and Production Co" un pirmā tankkuģa vārds - „Crown Trader". 1953. gadā stūrmaņa forma tika nomainīta pret kapteiņa mundieri. Gandrīz 30 gadus latviešu tālbraucējs kapteinis vadīja tankkuģus, kuru mastā plīvoja ASV karogs. Ar Latviju  viņu saistīja vairs tikai vēstules, kuras ceļoja pie brāļa uz Liepāju un pie labākā drauga, jūrskolas biedra Friča Fogeļa uz Mērsragu. Kādā no reisiem Kārļa Rūdolfā Kundziņa kuģim vajadzēja ienākt Padomju Savienības republikas Ukrainas ostā Odesā. Brālis, cerībā pēc daudziem gadiem ieraudzīt Kārli, kopā ar meitu ieradās Odesā. Liktenim un PSRS ierēdņiem labpatikās tankkuģi no Odesas novirzīt uz Iļjičovsku, un satikšanās izpalika. Brāļi tā arī nekad vairs neredzējās. Pirmo reizi atļauju apciemot dzimteni K. R. Kundzinš saņēma 1973.gadā, kad bija pagājuši gandrīz 30 gadi, kopš viņš bija atstājis Latviju. Šajā laikā iebraucēji no kapitālistiskās pasaules atstāt republikas galvaspilsētu nedrīkstēja. No Mērsraga uz tikšanos ar skolas biedru ieradās Fricis Fogels. Draugu pēdējā tikšanās notika 2001. gada jūnijā Mērsragā. Kaut arī Kārlis Kundzinš 1980. gadā pensionējās, darbu viņš turpināja, sākumā strādāja par loci un bija maiņas kapteinis, vēlāk ostā nodrošināja naftas pievadi tankkuģiem. Viņa kopējais darba stāžs pārsniedza 60 gadus.
Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas ceļš vairākkārt veda uz Latviju. 2001. gadā, uzturoties Latvijā, tika pieņemts galīgais lēmums - nopirkt Rīgā māju un pārcelties atpakaļ uz pastāvīgu dzīvi dzimtenē. Vēlmi izdevās realizēt, bet dzīve šeit nebija ilga, jo smaga slimība pieveica tālbraucēju kapteini. Kārlis Rūdolfs Kundzinš nomira 2006.gada 21. februārī Rīgā, tā arī īsti nepieņēmis un nesapratis dzīvi Latvijā, bet arī nevēlēdamies atgriezties tālajā Amerikā. Pēc tālbraucēja kapteiņa nāves tuvinieki izpildīja viņa gribu un uzdāvināja Kuģniecības muzejam gleznu, kurā redzams viens no viņa vadītajiem kuģiem - „New York Trader", un fotogrāfiju ar bieži apmeklētās Hjūstonas ostas skatu.