Mihails Kozins

Habilitēts vēstures  doktors,  Latvijas 19.gadsimta agrāro attiecību pētnieks.

Mihails Kozins dzimis zemnieku ģimenē Čerņigovas guberņas (patlaban – KF Brjanskas apgabals) Starodubas apriņķa Levenku sādžā, kur aizvadīja savus bērnības gadus un ieguva pamatizglītību. Viņa tēvs Ivans Kozins līdz revolūcijai nodarbojās ar lauksaimniecību, pēc tam bija strādnieks rūpnīcā „Krasnij Pofintern” Brjanskas apgabala Bežicas pilsētā. Māte Jekaterina apkopa mājas soli. 1930. gadā Mihails Kozins pārcēlās pie tēva uz Bežicu, kur mācījās vidusskolā, pēc tam Strādnieku fakultātē (Rabfakā), ko absolvēja 1937. gadā. Šajā gadā M. Kozins iestājās Maskavas Vēstures, filozofijas un literatūras institūta Vēstures fakultātē, un pabeidza studijas kā eksternis 1941. gadā (bija sācies karš).

1941. gada 9. augustā M. Kozinu iesauca armijā. No 1941. gada oktobra līdz 1942. gada janvārim viņš mācījās militāro tulku kursos. Pēc to beigšanas dienēja gaisa desanta karaspēkā. No 1943. gada oktobra līdz 1945. gada jūlijam viņš bija politdaļas vecākais instruktors aizmugures darbā ar pretinieka karaspēku. Demobilizējās 1946. gada jūnijā.

Par piedalīšanos Lielajā Tēvijas karā M. Kozins apbalvots ar Sarkanās Zvaigznes ordeni, ar Lielā Tēvijas kara II pakāpes ordeni un daudzām medaļām.

Pēc demobilizācijas apmetās uz dzīvi Rīgā, kur viņa brālis Vladimirs Kozins mācījās Latvijas Valsts Mākslas akadēmijā.

M. Kozins sāka strādāt par zinātnisko līdzstrādnieku Doma vēstures muzejā. 1948. gadā iestājās Latvijas Valsts universitātes aspirantūrā un vienlaikus pievērsās pasniedzēja darbam.

No 1951. gada līdz pat aiziešanai pensijā 1990. gadā bija Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Vēstures institūta zinātniskais līdzstrādnieks.

1953. gadā M. Kozins aizstāvēja disertāciju „Agrārās attiecības Livonijas guberņā XIX gadsimta sešdesmitajos gados” vēstures zinātņu kandidāta grāda iegūšanai. 1972. gadā M. Kozins aizstāvēja disertāciju „Latvijas feodālā saimniecība XIX gadsimta II pusē” vēstures zinātņu doktora zinātniskā grāda iegūšanai. 1980. gadā M. Kozinam piešķīra profesora zinātnisko nosaukumu.

Strādājot LPSR Zinātņu akadēmijas Vēstures institūtā, M. Kozins sarakstīja monogrāfijas „Latvijas ciems XIX gadsimta 50. – 70. gados” un „Zemnieku kustība Latvijā 19. gadsimta 60. gados”. M. Kozina redakcijā iznāca „Latvijas ekonomiskās vēstures apraksti. 1860-1900” un daudz rakstu par agrāro attiecību vēsturi Latvijā.

M. Kozins bija akadēmiķa Jāņa Zuša prēmijas laureāts. Par grāmatu „Latvijas ekonomiskās vēstures apraksti” viņam piešķīra LPSR Zinātņu akadēmijas Prezidija I pakāpes prēmiju (1973). 1978. gadā M. Kozinu apbalvoja ar LPSR Augstākās Padomes Prezidija Goda rakstu.

1992. gadā M. Kozins sekmīgi izturēja nostrifikāciju saņēma habilitētā vēstures zinātņu doktora zinātnisko grādu.

1959. gadā M. Kozins noslēdza laulību ar kolēģi vēsturnieci Аntoņinu Zavarinu. Viņu meita Olga ir informācijas tehnoloģiju speciāliste.

Brālis - Vladimirs Kozins (1922-2023) – pazīstams Latvijas  mākslinieks.