Vitauts Bikše

Vitauts piedzimaTalsos 1936.gada 12.martā. Talsos viņa tēvs Otto Bikše strādāja par policijas pilnvaroto. 1938.gadā Otto ar ģimeni atgriežas Tukumā un tēvs strādā Tukuma policijā. 1940.gadā pēc padomju okupācijas Otto tiek pārformēts no policista par milici, bet ap 1941.gadu viņam tomēr pasaka, ka labāk lai viņš atstāj darbu milicijā un audzē vistas, tā būšot drošāk. 

1949.gada rudenī Otto tiek apcietināts un nosūtīts uz Rīgas Centrālcietumu, kur gandrīz gadu viņš tiek pratināts un 1950. gadā izsūtīts uz Kirovu. No izsūtījuma Otto atgriežas 1956.gadā, bet dēlu Vitautu nesatiek, jo tas 1955.gada rudenī ir iesaukts Padomju armijā un nosūtīts dienēt uz Uzbekiju pie Kara-Kuma tuksneša.

Vēlāk Vitauts visu padomju laiku izjūt to, ka ir izsūtītā tautas ienaidnieka dēls, par to tiek atgādināts, ir jāmaina darba vieta. Vitauts 1958.gada rudenī iestājās LLA Agronomijas fakultātē – tieši no armijas pēdējā brīdī. Vitauts aktīvi sportoja –skrēja 100 m, 110m ar barjerām, dziedāja korī gan akadēmijā, gan vēlāk Tukumā, Lauktehnikā, dažādos ansambļos. Studiju laikā viņš iepazinās ar Rīgas meiteni Rutu Lasnieci, kura studiju laikā sportoja – spēlēja basketbolu, dejoja fakultātes deju kolektīvā, dziedāja arī korī. Viņu iepazīšanās beidzās ar kāzām 1961.gadā. Kāzu mielasts notika mājās Kuldīgas ielā. Par vedējiem bija mammas Irmas māsa Spodra un viņas vīrs žurnālists Uldis Plotnieks. 

Pēc aprecēšanās Vitauts un Ruta dzīvoja Vecaucē, Vitauts pārgāja uz neklātieni un beidz LLA 1963.gadā, sāka strādāt kolhozā Rosība, tad Lauksamniecības pārvaldē Tukumā, Lauktehnikā, Tukuma paraugdārzniecībā, 18. gadus Meliorācijā.

Rutas darba biogrāfija ir unikāla – visu mūzu pēc LLA absolvēšanas Tukuma Lauksaimniecības pārvaldē, tiesa gan ne pēc profesijas , bet par grāmatvedi, ekonomisti, konsultanti. Vitautam un Rutai laulībā dzimuši divi bērni: meita Ineta un dēls Gints.