Dmitrijs Ļevšins

Dmitrijs Ļevšins – pulkvedis, vēsturnieks, Imperatora Krievijas Ģeogrāfiskās biedrības īstenais loceklis un Sanktpēterburgas Universitātes Vēstures biedrības loceklis; Rīgas mācību apgabala kurators (1906-1908).

Dmitrijs Ļevšins ir dzimis 1864. gadā Maskavā, dzimtmuižnieku ģimenē. Pirmos trīs gadus viņš studējis Vācijas Impērijā, Štutgartē; pēc tam turpinājis mācīties Maskavas 3. kadetu korpusā un Aleksandra 3. kara skolā.

1883. gadā Ļevšins uzsāka militāro dienestu, būdams podporučika militārajā pakāpē.

1887. gadā viņš dienējis Lietuvas pulka leibgvardē un līdztekus tam apmeklējis lekcijas Varšavas Universitātes Vēstures nodaļas Vēstures un Filoloģijas fakultātē.

Pēterburgā viņš studējis Austrumu Valodu Institūtā un Arheoloģijas Institūtā. Pēc Arheoloģijas Institūta absolvēšanas 1892. gada augustā viņš tika nosūtīts Turkestānas kara gubernatora rīcībā. Ļevšins nopietni aizrāvās ar jautājumiem, kas ir saistīti ar Islāma vēsturi, vēlāk viņš vairāk pievērsies Krievijas vēsturei.

1893. gadā Dm. Ļevšins tika komandēts uz Sanktpēterburgu, un 1894. gada oktobrī ieskaitīts Ģenerālā Štāba Akadēmijā.

1896. gadā viņš tika nosūtīts dienēt uz Aleksandra Kadetu korpusu, kur izpildijis virsnieka-audzinātāja amatu.

1905. gada augustā viņš tika iecelts par Pleskavas kadetu korpusa inspektoru.

1906. gadā pulkvedis Ļevšins tika atstādināts no militārā dienesta, un uzsāka dienēt civilā dienestā – Tautas Izglītības ministrijas resorā.

Drīzumā Dmitrijs Ļevšins tika iecelts par Rīgas mācību apgabala kuratoru un šajā amatā stājies 1906. gada 26. jūnijā.

Pirmajos savas darbības mēnešos Dm. Ļevšins sagatavojis jaunu cirkulāru, kas stājies spēkā 1906. gada 9. oktobrī, izsaucot diskusijas toreizējo laikrakstu slejās. Diskutējošie sadalījās divās pamatgrupās – jauno noteikumu aizstāvjos un kritizētājos. Saskaņā ar cirkulāru, pirmajos mācību gados tika pieļauta apmācība audzēkņu dzimtajā valodā.

Dažu Rīgas mācību apgabala kuratora Ļevšina pasākumu starpā, kurus viņš ir īstenojis, var minēt šādus:

• Vietējās sākumskolās tika nostiprināta pasniegšana dzimtajā valodā vietējo nacionālo grupu pārstāvjiem (latviešu, vācu, poļu un citās valodās). Krievu valoda šajās skolās tika mācīta kā valsts valoda.

• Bija atvērtas jaunas mācību iestādes ar dažādām apmācības valodām, kā arī būvētas jaunas ēkas skolām.

• Vidējo mācību iestāžu vietējiem pasniedzējiem bija radīti apstākļi, lai viņi varētu piedalīties Pedagoģijas kursos, kurus organizējis Pēterburgas mācību apgabals ar mērķi celt pasniedzēju kvalifikāciju.

• Aktīvi tika risināti arī jautājumi, saistītie ar vietējo skolu ar krievu mācības valodu organizēšanu. 1908. gada sākumā Rīgā pēc “Krievu Izglītības biedrības” iniciatīvas tika atvērta Valdības sākumskola Rīgas Maskavas priekšpilsētas nabadzīgo iedzīvotāju bērniem. Ļevšins veicinājis to, lai vēl tiktu atvērtas dažas šādu tipa skolas. 1908. gada martā par īpašiem nopelniem viņš tika ievēlēts par “Krievu Izglītības biedrības” goda locekli.

• Ļevšins bija pirmais, kurš iniciēja vecticībnieku valsts finansēto draudžu skolu atvēršanu Baltijas novadā. Ar viņa atbalstu un palīdzību tika atvērtas dažas jaunas skolas vecticībnieku bērniem Kurzemes guberņā un citur.

Dmitrija Ļevšina dzīvesbiedre – Marija Ļevšinа – aktīvi piedalījusies “Krievu Izglītības biedrības” darbībā.

Konservatīvi noskaņoto krievu un vācbaltiešu aprindu pārstāvji arī neslēpa savu neapmierinātību ar Dm. Ļevšina īstenoto politiku izglītības jomā, un galarezultātā viņiem izdevās panākt viņa atstādināšanu no amata 1908. gada jūnijā.

Pēc Ļevšina atstādināšanas no amata strīdi un diskusijas ap 1906. gada 9. oktobrī izdoto cirkulāru turpinājušies, jo neskatoties uz to, ka viņš vairs neieņēma Rīgas mācību apgabala kuratora amatu, pats cirkulārs netika atcelts, jo to nebija izdarījis arī jaunais Rīgas mācību apgabala kurators – S. Prutčenko.

Tomēr Ļevšina cirkulārs tika atcelts 1913. gadā, kad par Rīgas mācību apgabala kuratoru iecelts A. Ščerbakovs, kurš izdevis savu cirkulāru, kas no 1913. gada 27. augusta atcēlis iepriekšējo cirkulāru.

Pirmā Pasaules kara laikā Dmitrijs Ļevšins dienējis Krievijas armijas štāba militārajos amatos.

Patlaban turpmākās Dmitrija Ļevšina likteņgaitas, diemžēl, nav zināmas...

 

Dmitrija Ļevšina apbalvojumi:

•   1897. g. - Sv. Staņislava 3. pakāpes ordenis;

•   1901. g. - Sv. Annas 3. pakāpes ordenis;

•   1903. g. - Sv. Staņislava 2. pakāpes ordenis;

•   1916. g. - Sv. Vladimira 3. pakāpes ordenis;

•   1916. g. - Sv. Annas 2. pakāpes ordenis.

***

ekstu sagatavojusi Aleksandra Jakovļeva, 2021. gadā

 

Saīsināts tulkojums no krievu valodas

 

Informācijas avoti:

1. Внутренние дела. Юрьев. Рижский вестник № 110, 16.05.1907.

2. Vidzeme. Jaunais Rīgas māzības apgabala kurators. Latviešu Avīzes № 40, 20.05.1906.

3. Dmitri Michailowitsch Lewschin [Biografie+Foto], Rigasche Rundschau: Illustrierte Beilage der Rigaschen Rundschau № 12, 01.12.1907.

4. Городской дневник. Открытие VII правительственного начального училища в г. Риге, на Московском предместье. Рижский вестник № 18, 22.01.1908.

5. Рига, Рижский вестник № 113, 16.05.1908.

6. Baltija. Par un pret kuratoru Levšinu. Liepājas Atbalss № 60, 27.05.1908.

7. Прибалтийский край. „Lаtvijа" посвящает покидающему Ригу попечителю Д. М. Левшину весьма сочувственный отзыв. Рижский вестник № 116, 20.05.1908.

8. Inland. Aus der Heimat. Riga. Baltische Post № 139, 18.06.1908.

9. Р. Заметки. Рижский вестник № 142, 21.06.1908.

10. Iekšzeme. No Dubultiem. Bijušā kuratora Ļevšina godināšana. Dzimtenes Vēstnesis № 56, 12.07.1908.

11. Прибалтийский край. Рижский вестник № 229, 07.10.1908.

12. Рига. Рижский вестник № 287, 16.12.1908.

13. А.Х. В столице и провинции. Рижский вестник № 16, 21.07.1909.

14. Городской дневник. Д. М. Левшин и старообрядцы. Рижский вестник № 267, 25.11.1909.

15. Левшинский циркуляр и инородческий шовинизм. Рижский вестник № 216, 21.09.1913.

16. Особое мнение. Рижский вестник № 230, 08.10.1913.

17. Lidija Buhcen. Julijs Dievkociņš. Latvijas Sargs № 252, 07.11.1926.

18. Русская императорская армия. Левшин Дмитрий Михайлович: http://regiment.ru/bio/L/476.htm

19. Псковский биографический словарь. Под общ. ред. В. Н. Лещикова. Псков, ПГПИ, 2002.

20. Alexey Likhotvorik, Левшин Дмитрий Михайлович, 2012: http://www.grwar.ru/persons/person/11235 21. Д. А. Баринов, Е. А. Ростовцев, Левшин Дмитрий Михайлович, Историческая школа (XVIII – начало XX вв.), Спб, 2016. https://bioslovhist.spbu.ru/histschool/2124-levsin-dmitrij-mihajlovic.html