Kārlis Krēmers

Kārlis Krēmers piedzima Dzelzavas pagastā. Pirms II Pasaules kara  Kārlim Krēmeram piederēja uzņēmums, kas nodarbojās ar mežu uzpirkšanu, izstrādāšanu un atkal pārdošanu, tas atrodās Cesvaines pag. Dravnieku ķieģeļu ceplī.

Kārlis Krēmers bija Cesvaines pagasta nacionālo partizānu komandieris. 

Kārļa Krēmera (1904-1947) NP grupas nakts uzbrukums Dzelzavas pag. partorga M. Kodeļeva mājām, kur tiek svinētas kāzas. M. Kodeļevs tiek nošauts jaunās sievas (komjaunietes) acu priekšā.

Kārļa Krēmera (1904-1947) NP grupa Kraukļu pagastā nošauj iznīcinātāju ("istribiteļu") K. Sojanu. 

1947.gada aprīlī ar nodevēja Viļa Krēmera (čekas aģents "Sīlis") palīdzību čekisti nogalināja spēcīgās Krēmera grupas komandieri Kārli Krēmeru (avots: "Ziemeļvidzemes mežabrāļi" 314.lpp.)

Kārlis Krēmers kritis 28.05.1947. (avots: "Pretošanās kustība dienvidaustrumu Latvijā" 177.lpp.)

Kārļa Krēmera un viņa sievas Elzas Krēmeres kapa vietas nav zināmas (avots:"Uz ežiņas galvu liku" 218.lpp.)

2007.gada 26. oktobrī Cesvaines lauku teritorijā Kraukļos (bij. Kraukļu pagastā) atklāja piemiņas akmeni Kārļa Krēmera grupējuma nacionālajiem partizāniem. Lai gan valsts drošības dienesti, PSRS lekšlietu tautas komisariāta karaspēka un iznīcinātāju bataljona kaujinieki bieži rīkoja akcijas
- aplenca un «ķemmēja" mežu masīvus, apšaudīja aplenktās partizānu apmešanās vietas -, partizāni Cesvaines un Lubānas pusē turējās ilgi. «Bruņotā pretošanās sākās 1944. gada rudenī un aktīvi turpinājās līdz 1953. gadam. Kārļa Krēmera grupā cīnījās aptuveni 40 partizānu Cesvaines un kaimiņu pagastu iedzīvotāji, viņu vidū arī sievietes." (Latvijas
Avīze)

Avoti: "Pretošanās kustība Dienvidaustrumu Latvijā".-78.lpp.

"Ziemeļvidzemes mežabrāļi".-413.lpp.  

https://www.periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:811641|article:DIVL189|query:K%C4%81r%C4%BCa%20Kr%C4%93mera%20

https://www.periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:737274|article:DIVL229|query:K%C4%81rlis%20Kr%C4%93mers%20