Kārlis Kuzņecovs

Tēvs  piedalījies Latvijas Neatkarības karā 12.Bauskas kājnieku pulka sastāvā.

1935.g. Kārlis Kuzņecovs iesaukts Latvijas armijā.

Līdz 1944 .g. dzīvojis Rendā.

1944.g. oktobrī Kuldīgā iesaukts 5.atsevišķajā robežapsardzības pulkā..

Pēc kapitulācijas apcietināts, aizdzīts uz Vaiņodi. no turienes uz gūstekņu nometni Tālajos austrumos  Sovetskaja Gavaņ.

1946.g. abrīvots, atgriezies mājā.

1948.g. apcietināts, tiesāts Ventspilī reizē ar 4 cilvēkiem.  Visiem piespriesti 25 gadi.

Līdz 1957.gadam Intā  Komi APSR. Nosūtīts pa etapu Rīga-Ļeņingrada-Vologda-Inta. Bijis 1.nometnē un strādājis 2.šahtā. Turēti kopā ar kriminālistiem, politiskajiem ieslodzītiem ar tiem bijuši kautiņi. 1956.gadā administrācija kriminālistus pārvietoja citur.

1957.gadā kopā ar ģimeni - sievu un bērniem atgriezies Rendas ciemā.

Nometnē bijis kopā ar Zemkopības ministru Birznieku (sodīts ar 10 g.) , kurš PĒC atbrīvošanas iecelts sovhozā galveno zootehniķi, pēc apmēram gada aizbraucis uz Sibīriju pie sievas. Pēc pāris mēnešiem atnākusi ziņa, ka ministrs Birznieks miris.

Avots; Es sapni par dzimteni pagalvī likšu, 1993.g.