Roberts Vite

Janvāra otrajā nedēlā jau tā mazā latviešu grāmatrūpniecības darbinieku saime Vācijā piedzīvoja sāpīgu  triecienu, zaudējot divus krietnus mašīnburtličus: 11. janvārī Eitinā pēc ilgākas slimošanas mira 61 g. v. Hermanis Millers, bet 15. janvārī Veilheimā pēkšņā nāvē viņam sekoja 64 g. v. Roberts Vite. Pēdējais bija mūsu laikraksta salicējs kopš 1950. g. rudens.

R. Vite dzimis 1891. g. 18. septembrī Rīgā. Pēc draudzes skolas beigšanas viņš sāka mācīties par burtlici J. A. Freija un biedru spiestuvē Rīgā, kur arī guva krietnu amata māku. Pirmā pasaules kara laikā bēgļu gaitas viņu aizveda uz Rostovu pie Donas, kur viņš strādāja savā arodā. Pēc atgriešanas dzimtenē 1919. g. viņš iestājās Latvijas armijā un strādāja Virspavēlnieka štāba spiestuvē līdz atbrīvošanas cīņu beigām, pēc kam pārgāja darbā pie Valtera un Rapas, bet vēlāk — uz Valstspapīru spiestuvi, kur strādāja līdz 1944. gadam. Arī Vācijas trimdas gados R. Vite strādāja dažādās spiestuvēs Hanavā, Fuldā, Bucbahā un Frankfurtē, līdz 1950. gada rudenī pārnāca uz mūsu laikrakstu. Par spīti gadu nastai un pārdzīvojumu sabeigtai sirdij šis krietnais darbinieks pašaizliedzīgi strādāja līdz pēdējai dienai. Latvijas apgāda un redakcijas darbinieku saime kopā ar pārējiem novietnes latviešiem aizgājēju izvadīja 18. janvārī Veilheimas kapos. (Latvija, 22.01.1955)