Frīdrihs fon Hāns

Frīdrihs fon Hāns (Fridrichs fon Hahns) Eduarda d. dzimis 1859. gada 29. jūnijā Vircavā, precējies, luterānis.

1920. gada 26. februārī Liepājā saņem pasi.

Avots Liepājas 1920. gada pasu izsniegšanas grāmata. Pieejama: https://www.familysearch.org/ark:/61903/3:1:3Q9M-C3QL-M92H-9?cat=3032310 

***

Saimniekojis šajā muižā (Vormsātes muiža), tādā gadījumā miris 1920. gadā, minētā Hilda diez vai ir viņa sieva, jo pasu grāmatā minēts, ka viņa ir Frīdriha meita un nav precējusies: https://www.instagram.com/ieskatieslatvija/p/CrdQ4CUshzJ/?locale=en-GB

"15. gs. muižas dokumentos minēts viens no pirmajiem tās īpašniekiem - Šnābels (Schnabel). 1598. gadā kā muižas īpašnieks minēts viens no fon Rozenu plašās dzimtas — Fabians fon Rozens. 1629. gadā par īpašnieku kļuva pulkvežleitnants Ēvalds fon Šlipenbahs (Schlippenbach, 1598—1658), kura dzimtai muiža piederēja līdz 1800. gadam. Pēdējais mantinieks no fon Šlipenbahu dzimtas bija Ulrihs (1774 - 1826). Nākamie muižas īpašnieki bija Friedrihs Vilhelms fon Dortēzens (Dorthesen, 1761 - 1843), Dītrihs Georgs fon Mirbahs (Mirbach, ?-1831), Nikolajs fon Renne (Roenne, 1814 - 1892). Pēdējie muižas īpašnieki bija Eduards fon Hāns (Hahn, 1826-1901) un Frīdrihs fon Hāns ar sievu Hildu (1859—1920).

Kungu māju uzcēla 1568. gadā. Tā bija askētiska divstāvu mūra garenbūve ar augstu barokālu mansarda jumtu un jumta izbūvēm. Celtni rekonstruēja un pārbūvēja 1809. gadā. 1905. gadā kungu māju nodedzināja, bet dažu gadu laikā to atjaunoja. Celtni grezno garenbūves labajā fasādē pievienotais cilindriskais tornis ar konisku noslēgumu."

 /V. Mašnovskis. Muižas Latvijā. Vēsture, arhitektūra, māksla. 5. sējums. Vormsātes muiža, 228. lpp/

***

Vormsātes muižas pils atrodas 1 km pirms Nīkrāces, pa labi no ceļa, Šķērveļa kreisajā krastā. No pils pavēries skats uz parku un ezeru. Uz vienu salu vedis apaļkoku tilts. Piederēja baroniem Hāniem. Revolūcijas laikā pili nodedzināja un laikā no 1906. līdz 1913. gadam V. L. N. Bokslafs to atjaunoja, gandrīz neiejaucoties sākotnēja ēkas veidolā. Nedaudz klasicisma garā tika pārveidoti logu aprāmējumi.

Muižas pils celta 1809. gadā un ir vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis. Lejpus Vormsātes Šķērveļa krastā atrodas Šķērveļa dižakmens un Vormsātes pilskalns. Par iespējamu pilskalnu Vormsātes muižas tuvumā minēja jau A. Bīlenšteins 1869. gadā. Pils saukta arī par Diždzeldas jeb Lieldzeldas pili. Kurzemes bīskapijas laikā viens no Lieldzeldas lēnu kungiem bijis Simoliņš, pazīstamās ungāru grāfu Batoriju dzimtas atvase, kas valdīja pār Septiņkalni un Polijai deva kareivīgo karali Stefanu Batoriju.

[..]

Vormsātes muiža vēsturiski cieši saistīta ar Aizupes pili. Vormsāte kalpojusi kā mednieku namiņš lielajai Aizupes pilij. Vormsātes pamati bija uzbūvēti 16. gadsimtā, savukārt 18. gadsimtā māja bija rekonstruēta un pārbūvēta, jo īpašnieks bija arhitekts. Vormsates īpašnieki, saskaņā ar arhīva datiem, bija ļoti slavenas vācu ģimenes – fon Rozeni, fon Šlipenbahi, fon Hannes. Vormsātes teritorijā kādreiz bija vīna darītava ar pagrabu un citas palīgēkas, ka arī avots ar labas kvalitātes ūdeni. Vormsāates muižas teritorijā atrodas dīķis (ar forelēm) un upe, aramzeme, mežs un brīnišķīgs vecs ošu parks. Muižas platība ir ap 32 hektāriem. [..] Vormsātē ir lielākais un vecākais ošu parks (dārzs) Baltijā, kas reģistrēts vairākos starptautiskajos dārzu un parku katalogos un 18.–19. gadsimtu hronikās [..]."

Avots: https://www.redzet.lv/travel/apskates-vietas/pilis-pilsdrupas-muizas/vormsates-muizas-pils

***

Nīkrāces pamatskolas bibliotēkā glabājas novadpētnieku savāktie materiāli par pagasta un tā muižu vēsturi.

Par Vormsātes muižu lasāmas šādas ziņas: “Celta 1809. gadā ar īpatnēju torni pils dienvidu galā. Pirms pils nodegšanas 1905. gadā bijušas trīs ieejas. Pa sānu durvīm staigājuši kalpotāji, bet centrālo ieeju izmantojis pats barons Hāns. Pils pirmajā stāvā bija garš koridors, kalpotāju dzīvokļi un virtuve. Otrajā stāvā atradušās barona istabas un divas zāles. No vienas barona istabas varējis iziet uz izcilu amatnieku veidotu tiltiņu, kas vedis pāri upītei. No skaistā parka Šķērveles krastos ar kādreiz bijušajām parka arhitektūras celtnēm saglabājušies atsevišķi vērtīgu sugu koki, piemēram, Kanādas helmlokegle.

Aiz parka atradusies kalēja māja un pienotava. Netālu no pils – zirgu stallis un govju kūts. Blakus govju kūtij – mežsarga dzīvojamā māja.”

Jau 44 gadus pils iemītniece ir Milda Remese, viņa pastāstīja, ka pirms kara te dzīvojusi visa pagasta inteliģence: skolotāji, vetārsts, policists. Pēckara gados ierīkots kolhoza kantoris un medpunkts. 

[..] Pagājušajā gadā [t.i. 1999. gadā] savus bijušos īpašumus apskatīt esot atbraukuši arī barona Hāna pēcteči, kuri pašlaik dzīvo Hamburgas pusē.

Avots: Dziesma, Maija. "Vormsātes muiža", Kurzemnieks Nr.93 (2000, aug.), 7.lpp., https://kuldiga.biblioteka.lv/alisepac/Details?title=Vorms%C4%81tes-mui%C5%BEa&Id=40133&Ident=1016531&InstanceId=12&LibraryId=0

***

Avoti: 

1. https://www.city24.lv/real-estate-news-story/11678/pardod-vormsates-pili-kuras-teritorija-atrodas-lielakais-osu-parks-baltija
2. https://www.zudusilatvija.lv/objects/object/25023/