Ādolfs Tomsons

Bijušais Skrundas virsmežzinis. Miris Austrālijā. Viņš jau ilgāku laiku slimoja ar sirdi. Tomsons atstāj dzīves biedri un 2 meitas — levu un Baibu, kas abas beigušas Melburnas latviešu sestdienas skolu. leva Tomsone Melburnas universitātē studēja dabas zinības.

---

27.oktobrī, braucot vilcienā uz darbu, pēkšņi ar sirdstrieku miris bijušais Skrundas virsmežzinis, inženieris mežkopis Ādolfs Tomsons. Kā lielais vairums latviešu mežkopju, arī Tomsons 1944.g. rudenī, augstu vērtēdams kā savu personīgo brivību, tā vispār cilvēka tiesības, izšķīrās par dzimtenes atstāšanu un devās trimdā uz Vāciju, tomēr aizvien paturēdams sevī drošas cerības par atgriešanos dzimtenē un sava iemīļotā darba turpināšanu. Bez tam Ādolfu Tomsonu nospieda drūmas domas par brāļa-diplomāta nezināmo likteni, kurš 1941.gadā no krievu varas tika apcietināts un izsūtīts. Ilgstoša un bezcerīga nometņu dzīve un bezdarbība Vācijā savā ziņā nospieda Tomsona darbīgo raksturu un viņš izšķiras kopīgi ar savu ģimeni doties tālākā emigrācija uz Austrāliju, pie tam neesot skaidrībai, vai jaunajā kontinentā pavērsies arī iespēja darboties savā arodā, bet gan uzņemot nākotnes izredzes ar optimista skatu un samierinoties ar emigranta dzīves īstenību. Jaunajā zemē mežkopja darbam tomēr durvis nepavērās, bet dienišķo maizi katram nācās iegūt dažādi papildinot vai pārkārtojot savas zināšanas citos arodos. Bet galvenais, ka katrs tur ieguva tiesību ar paceltu galvu paturēt sev brīvību. Ādolfs Tomsons dzimis un audzis Rīgā kā amatnieka dēls. Beidzis Pētera I reālskolu. Reālskolā viņš iepazinies ar savu vēlāko studiju biedri un draugu Rūdolfu Zariņu, kurš toreiz bija kādas vecākas klases audzēknis. Latvijas brīvības cīņas un sekojošā jaunās patstāvīgās Latvijas straujā plaukšana ienesa jaunekli pārdomās par sava turpmākā aroda izvēli. Sākumā viņš iecerējis sekot brāļa piemēram, kurš kalpoja Ārlietu ministrijas diplomātiskā dienestā, bet beidzot tomēr izšķīrās par mežkopību un studijām nodevās ar cītību un dziļu nopietnību. Tomsons ar Zariņu savā kursā bija, kā varētu teikt, čaklākie, jo pēdējos komisijas pārbaudījumus izturēja tūlīt pēc kursa noslēguma 1925.g. maijā, pēc tam Tomsons arī tūlīt iestājās Mežu departamenta darbā kā mežu taksators. Pēc desmit gadu nostrādāšanas mežu ierīcībā Zemkopības ministrs to ieceļ par Skrundas virsmežzini. Tomsonam atklājās plašāks, daudzpusīgāks un savā ziņā interesantāks darba lauks, kad viņš enerģiski uzsāka Ventas krastiem pieguļošo plašo Skrundas un Pampāļu mežu apsaimniekošanu. Skrundas virsmežziņa amatu Tomsons izpildīja nepārtraukti līdz 1944.gada rudenim.