Ilze Indrāne

Pedagoģe, rakstniece un dramaturģe Ilze Indrāne (īstajā vārdā Undīne Jātniece)

"Ilze Indrāne tiek uzskatīta par spilgtāko romantiskā stila pārstāvi latviešu prozā kopš 20. gadsimta 50. gadu beigām, tāpat kā Regīna Ezera un Dagnija Zigmonte"

literatūrzinātniece Eva Eglāja-Kristsone.

***

Dzimusi Lazdonas pagasta “Ciskānos” zemnieku Bertas Jātnieces un Jāņa Liepiņa kalpu ģimenē.

Bērnības gadus pavadīja Vestienas pagasta ”Brantos”.

1935. –1941.g. mācījusies Vestienas pamatskolā  

1941.–1946.g. Madonas vidusskolā , kur vadījusi skolas literāro žurnālu "Avots".

1948–1951.g. studējusi Rīgā, Valsts Pedagoģiskā institūta Latviešu literatūras nodaļā. 

1946. gadā uzaicināta strādāt par skolotāju Mārcienas pamatskolā apvienotajām 1.–4. bērnunama klasēm,

No 1948. gada strādājusi Kusas astoņgadīgajā skolā par direktori, saņēmusi "Skolotāja teicamnieka" nozīmi.

1955. gadā "Skolotāju Avīzē" publicējusi tēlojumu "Vēstule pedagoģijas lektoram".

1956. gadā atbrīvota no direktores amata par nepakļaušanos padomju iekārtas politiskajām prasībām.

No 1956. līdz 1967. gadam strādājusi Praulienas astoņgadīgajā skolā nepilnu darba slodzi, vadījusi skolēnu dramatisko pulciņu.

1959. gadā laikraksts "Cīņa" godalgoja viņas stāstu "Tēva zeme". Tajā pašā gadā iznāca  Indrānes pirmā grāmata – stāstu krājums "Dzirkstis".

1961. gada bērnu un jaunatnes literatūras konkursa godalgu ieguva "Lazdu laipa", kas grāmatā pirmoreiz iznāca 1963. gadā. Sākotnējie Indrānes darbi bija adresēti vai nu tieši jaunatnei, vai arī risināja jaunatnes audzināšanas problēmas.

1961. gadā Indrāni uzņēma Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas (LPSR) Rakstnieku savienībā.

 Neatkarības atjaunošanas laikā Indrāne piedalījusies Latvijas Tautas frontes Madonas nodaļas dibināšanā, aktīvi publicējusi darbus par jaunās Latvijas ideāliem un realitāti.

1995. gadā Indrāne uzrakstīja romānu "Putnu stunda", par ko saņēma žurnāla "Karogs" un Raimonda Gerkena prēmiju.

2007. gadā iznāca neparasts darbs – "Dievsunīši". Tā varoņi ir Madonas apkaimes ļaudis vairākās paaudzēs – no pirmskara laika līdz mūsdienām. Pamatā ir divu brāļu – selekcionāru, savdabīgu personību – liktenis.

2012. gadā iznāca Indrānes darbs "Divpadsmit logi", kuru žanriski autore skaidro kā neuzrakstīto romānu fragmentus.

Mūža nogalē rakstniece dzīvoja Praulienas pagasta “Lejaszīlēs”.

Apbalvojumi

• 1965.g. Latvijas PSR Valsts prēmija par romānu "Lazdu laipa"
• 1974.g. Latvijas PSR Nopelniem bagātā kultūras darbiniece 
• 1984.g. Eduarda Veidenbauma prēmija par romānu “Zemesvēzi dzirdēt”
• 1985.g. Latvijas PSR Valsts prēmija 
• 1995.g.  žurnāla "Karogs" un Raimonda Gerkena prēmija
• 2012. g. Triju Zvaigžņu ordenis 

Lugas:

• "Tilts", "Sudraba avots" (1965),
• "Dzeguzīte gadus skaita" (1965),
• "Kam tu zviedzi, kumeliņi?" (1972).

Romāni:

"Lazdu laipa",

"Cepure ar kastaņiem" (1966),

"Ūdensnesējs" (1971),

"Aisma" (1980),

"Zemesvēzi dzirdēt",

"Putnu stunda" (1996),

"Dievsunīši" (2007).