Jēkabs Petrovs

Jēkabs/Jakovs piedzima, kā trešais bērns bezzemnieka Pētera Reiņa/Romana d. Pipura un Ilzes/Jeļizavetas (dz. Pļaviņa) 7 bērnu gimenē, Vidzemē, Cēsu apriņķa Mārcienas muižas ''Jānēnos''. Viņa vecāki jau 1847. gada sākumā bija pametuši Bērzaunes luterticīgo draudzi un pārgājuši pareizticībā pie jauniesvaidītā mācītāja Dāvida Baloža Ļaudonas PT. Tāpat rīkojās vairāki simti tūkstoši latviešu un igauņu luterticīgie zemnieki, noticot baumām, ka pareizticībā pārgājušie atbrīvosies no vācu baroniem un no Krievijas ķeizara iegūs savu zemi. Tomēr tā nenotika.

1864. gada Jurgos Pētera Pipura gimene ar trīs dēliem 14 g.v. Jēkabu, 9 g.v. Borisu/Bērtuli un 2 g.v. Andreju pārgāja uz Odzienas muižu. Sākotnējs Pipuru plāns bija doties pēc zemes uz Baškīriju, bet 1876. gadā ar diviem jaunākajiem dēliem viņi tomēr atrakstījās uz Vitebskas guberņas Eversmuižas pag. Latgalē, kur atrada iespēju iznomāt zemi. Krievu un poļu muižnieki bija priecīgi par pareizticīgiem nomniekiem no Vidzemes.

Jēkabs Pipurs/Pupurs pēc 1874. gada Krievijas armijas reformas  brīvprātīgi bija pieteicies cara armijas dienestā. Šāds variants paredzēja izglītotam jauneklim iegūt zemākā virsnieka (unteroficiera) pakāpi un dažādas privilēgijas armijā, it īpaši pirms gaidāmā kara ar turkierm. Jēkabam iekrita varonīgi piedalīties krievu-turku karā 1877-1878.gg. Bulgārijā, kur viņš par Šipkas kauju un Donavas forsēšanu izpelnījās divus sv. Jura sudraba krustus un sudraba medaļu ''Par drošsirdību'', bija ievainots, un uzkalpojās līdz feldfēbeļa pakāpei, par ko pēc izdienas saņēma ikgada izmaksas no kara resora, pāri 100 Rbļ. Jau dienesta laikā, ordeņa apbalvošanas dokumentā  redzama Jēkaba uzvārda maiņa - Яков Питрусъ (arhīva materiāli).

Pēc izdienas un šī kara beigām Jēkabs atgriezās mājās, jaunajā gimenes dzīvesvietā Vitebskas guberņas Eversmuižas pagasta Bobīšu sādžā. 1881. gada 8. novembrī Jēkabs Pētera dēls Lauderu PT draudzē salaulājās ar Istras pag. Visti sādžas zemnieka Feodora Čerkovska meitu Kristinu un iznomāja no Runtortas muižas īpašnieka Arcimoviča  zemi pie Ludzas. Pareizticīgajās draudzēs metriskajos ierakstos tolaik netika rakstīti cilvēku uzvārdi, tāpēc ar laiku Jakovs Pjotra dēls (Яковъ Петровъ сын) pārtapa par Petrovu. 

Pārim piedzima  meita Varvara un 6 dēli. Pēc 1918. gada Jēkabam vairāk ''ordeņu'' naudu Latvijas valsts nemaksāja, bet saimniecība jau pastāvēja, to apstrādāja daži no dēliem. Pēc 1920. gada Zemes reformas Latvijā  Jēkabs Petrovs 1922. gadā saņēma no nomātās Runtortas muižas zemes 22 ha īpašumā ar savu saimniecību ''Bāri''. Jēkabs Petrovs miris no apendicīta, ar sievu Kristinu apbedīti Ludzas kapos.