Jēkabs Petrovs

Jēkabs/Jakovs piedzima, kā trešais bērns Pētera Reiņa/Romana d. Pipura un Ilzes/Jeļizavetas (dz. Pļaviņa) gimenē, Vidzemē, Cēsu apriņķa Mārcienas muižas ''Jānēnos''. Viņa vecāki jau 1847. gada sākumā bija pametuši Bērzaunes luterticīgo draudzi un pārgājuši pareizticībā pie mācītāja Dāvida Baloža Ļaudonas PT. Tāpat rīkojās vairāki simti tūkstoši latviešu un igauņu luterticīgie zemnieki, noticot baumām par zemes iegūšanu no ķeizara.

1864. gada Jurgos Pipuru gimene ar diviem jaunākajiem dēliem Borisu/Bērtuli un Andreju pārgāja uz Odzienas muižu, bet 1876. gadā visi pārcēlās uz Vitebskas guberņas Eversmuižas pag. Latgalē.

Jēkabs Pipurs/Pupurs 1871. gadā tika iesaukts Krievijas cara armijas dienestā uz 7 gadiem. Viņam iekrita varonīgi piedalīties krievu-turku karā 1877-1878.gg. Bulgārijā, kur viņš par Šipkas kauju un Donavas forsēšanu izpelnījās divus sv. Jura sudraba krustus, bija ievainots, un uzkalpojās līdz felfēbeļa pakāpei, par ko saņēma paaugstinātu pensiju.

Pēc izdienas, 1881. gadā Jēkabs Pētera dēls Vecslobodas par. draudzē salaulājās ar Istras pag. Visti sādžas zemnieka Feodora Čerkovska meitu Kristinu un iznomāja no Runtortas muižnieka Arcimoviča 100 ha zemes pie Ludzas. Pareizticīgajās draudzēs metriskajos ierakstos tolaik netika rakstīti cilvēku uzvārdi, tāpēc ar laiku Jakovs Pjotra dēls pārtapa par Petrovu.

Pārim piedzima 6 dēli un meita Varvara. Pēc 1920. gada Zemes reformas Latvijā kara dalībnieks Jēkabs Petrovs saņēma 30 ha zemes īpašumā un izveidoja saimniecību ''Bāri''. Jēkabs Petrovs/Pupurs miris no apendicīta, ar sievu Kristinu apbedīti Ludzas kapos.