Emīlija Pērnava

Dzimusi Jēkabpils apriņķa Seces pagasta "Lībiešos", kur saimniekoja viņas vecāki. Mācījusies vietējā Altenes skolā, bet 16 gadu vecumā mātes slimības dēļ bija jāpalīdz tēvam vadīt saimniecību un jāaudzina jaunāko brāli un māsu. 1909. gadā apprecējās ar kaimiņu māju "Auslapu" saimnieku Mārtiņu Pērnavu. "Auslapu" mājas atradās 2 km no Staburaga. Pirmā pasaules karā Pērnavu ģimene devās bēgļu gaitās uz Krieviju. Traģisks bija 1917. gads, kad Pērnava zaudēja vecākus, bet brālis Kārlis Nāves salas cīņās mira no saindēšanās ar gāzēm. 1918. gadā Pērnavi atgriezās Latvijā. Nopostītās saimniecības atjaunošanas darbs sākumā gūlās uz Emīlijas Pērnavas pleciem, jo vīrs cīnījās pret bermontiešiem.
Pērnavi izskoloja trīs meitas un dēlu. Meitas Nora un Alise beidza Latvijas Universitāti, Irma — Rīgas skolotāju institūtu un dēls Kārlis — Rīgas valsts tehnikumu. 1942. gadā E. Pērnava zaudēja dzīvesbiedru un 1944. gadā atkal bija jādodas bēgļu gaitās. Dēls cīnījās Latviešu leģionā un no ievainojumiem mira Vācijā.
Detroitā E. Pērnava ar piederīgiem ieradās 1950. gadā, kur ritēja viņas gaitas līdz pēdējam laikam, kad viņa kopā ar meitām Noru un Irmu un znotu Pēteri Purviņu pārcēlās uz Braitonu, Detroitas tuvumā. Detroitā E. Pērnava izaudzināja arī trešās meitas Alises un znota Vernera Lenšu 5 bērnus. 1970. gadā Pērnavu piemeklēja trieka. E. Pērnavas dzīves ceļš ir bijis pilns grūtumu un zaudējumu, bet no bērnības ieaudzinātā darba mīlestība, izturība un pienākuma apziņa palīdzējusi visu pārvarēt. (Laiks, 20.09.1978)