Haralds V Gliksburgs

Haralds V bija Norvēģijas karalis. Sācis valdīt pēc tēva karaļa Ūlava V nāves 1991. gadā.

Haralds V bija tiešs Kurzemes hercoga Jēkaba pēcnācējs.

Karalis Haralds V kopā ar karalieni Sonju iepriekš ir apmeklējis Latviju un Rīgu valsts vizītē, stiprinot abu valstu attiecības un atzinīgi novērtējot Latvijas sasniegumus pēc neatkarības atjaunošanas. Norvēģijas karalis Haralds V oficiālā valsts vizītē Rīgā uzturējās 1998. gada 2. un 3. septembrī, toreiz tikās ar Latvijas prezidentu G. Ulmani. Viņa dēls, kroņprincis Hokons ieradās vizītē Rīgā 2018. gada 23.–24. aprīlī par godu Latvijas simtgadei.

Pēc Haralda V nāves 28.8.2026. par karali kļūs viņa dēls Hokons VIII (Haakon VIII; dzimis 20.07.1973.), pilnā vārdā Hokons Magnuss (Haakon Magnus), kurš ir arī Dānijas princis un Gliksburgu dinastijas ceturtā paaudze Norvēģijas tronī.

Dzīvesgājums

Haralds dzimis 1937. gada 21. februārī kroņprinča Ūlava un kroņprinceses Martas ģimenē. 

Dzimis Norvēģijas karaļu rezidencē Skaugumā un bija pirmais karalis, kas dzimis Norvēģijā pēc 1370. gadā dzimušā Olafa IV. 

Haraldam V bija divas vecākas māsas — Ragnhilda, (1930 mirusi 2012) un Astrīda (1934).

Otrā pasaules kara laikā pēc Vācijas iebrukuma Norvēģijā Haralds V kopā ar māti un māsām uzturējās ASV, bet tēvs un vectēvs — karalis Hokons VII — bija kopā ar trimdas valdību Lielbritānijā. Pēc kara mācījās Oslo Universitātē, Norvēģijas kara akadēmijā un Oksfordas Universitātē.

1968. gada 29. augustā Haralds V apprecējās ar kokrūpnieka meitu Sonju Haraldsenu. Šīs laulības bija pagrieziena punkts monarhijas vēsturē, jo nākamā karaliene, pretēji gadsimtu tradīcijām, nebija dižciltīgā. Haralds šīs laulības izcīnīja, desmit gadus satiekoties ar Sonju un deklarējot, ka viņš vai nu neprecēsies vispār, vai precēs tieši Sonju Haraldsenu.

Būdams kroņprincis, Haralds V pārstāvēja Norvēģiju burāšanā trijās olimpiskajās spēlēs (1964, 1968, 1972).

Viņam bija divas vecākas māsas, bet Haralds kļuva par troņmantnieku, jo Norvēģijas likumi agrāk paredzēja, ka troni manto vecākais karaļa vīriešu dzimuma bērns.

1990. gadā Norvēģijas konstitūcija tika grozīta, nosakot, ka troni manto monarha vecākais bērns, neatkarīgi no dzimuma. Tādēļ pēc karaļa Hokona nākšanas pie varas par troņmantnieci kļūs viņa vecākā meita Ingrida Aleksandra. 

Karaļa veselība pēdējos gados bija trausla. 2020. gadā viņam veica sirds operāciju, lai nomainītu sirds vārstuli, bet 2024. gadā atvaļinājuma laikā Malaizijā karalis nonāca slimnīcā un pēc atgriešanās Norvēģijā viņam nācās nomainīt sirds stimulatoru. 

Šogad februārī Haralds V atvaļinājuma laikā Kanāriju salās nonāca slimnīcā ar ādas infekciju kājā.

***

Tiešā tēva/mātes-bērna pēctecības ķēde (Glücksburg līnija):

1. Jēkabs Ketlers (1610–1682) — Kurzemes un Zemgales hercogs

2. Luīze Elizabete no Kurzemes (1646–1690) — meita

3. Magdalēna Augusta no Hesses-Homburgas (1679–1740) — meita

4. Princese Augusta no Saksijas-Gotas-Altenburgas (1719–1772) — meita (Velsas princese, Lielbritānijas karaļa Džordža III māte)

5. Džordžs III (1738–1820) — Lielbritānijas karalis, dēls

6. Princis Edvards, Kentas hercogs (1767–1820) — dēls

7. Karaliene Viktorija (1819–1901) — Lielbritānijas karaliene, meita

8. Princese Moda (Maud) (1869–1938) — Lielbritānijas princese, Norvēģijas karaliene, meita

9. Ulavs V (1903–1991) — Norvēģijas karalis, dēls

10. Haralds V (dz. 1937) — Norvēģijas karalis, dēls

Karalis Haralds V bija hercoga Jēkaba tiešais pēcnācējs 10. paaudzē (9 paaudžu starpība starp viņiem). Radniecība ar hercogu Jēkabu atrodama arī caur citiem dzimtu zariem.

Jaunais Norvēģijas karalis Hokons VIII būs 11. paaudze