Egita Miķelsone

14.septembra rītā Mores skola ar smagu sirdi sanāca kopā, lai pieminētu mūsu mīļo auklīti Egita Miķelsone, kura pāragri aizgāja mūžībā. 

Mores skola bija nozīmīga daļa no viņas dzīves. Šeit viņa pati reiz mācījās, un vēlāk šeit pagāja arī viņas darba gadi – rūpējoties par bērniem, palīdzot kolēģiem un ik dienu esot klātesošai mūsu skolas dzīvē.

Egitai tulīt būtu palikuši tikai 55 gadi.

Ir cilvēki, kuri savu klātbūtni neapliecina ar skaļiem vārdiem. Viņi vienkārši ir līdzās, dara savu darbu no sirds un rūpējas par citiem. Tāda bija Egita. Viņas darbi vienmēr runāja vairāk par vārdiem. Vienmēr rūpīga, izpalīdzīga un atsaucīga. Ja bija nepieciešama palīdzība, uz Egitu varēja paļauties.

Īpaša vieta viņas sirdī vienmēr bija bērniem. Egita viņus mīlēja, un bērni mīlēja viņu. Bērni ļoti labi jūt, kurš par viņiem rūpējas patiesi. Viņi juta Egitas sirsnību, mieru un gādību. Daudzi bērni, kuri reiz bijuši Mores bērnudārzā, ir izauguši, bet viņu bērnības atmiņās paliks arī Egita – cilvēks, kurš bija blakus, palīdzēja, samīļoja, mierināja un parūpējās.

Egita dzīvoja un strādāja klusi. Un arī aizgāja klusi.

Un tomēr šodien tik ļoti jūtam, cik ļoti viņas mums pietrūkst. Mums pietrūks viņas ikdienas klātbūtnes. Pietrūks viņas bērniem, kolēģiem un visai Mores skolas saimei.

Bet paliks tas, ko Egita ir devusi – rūpes, labestība, paveiktie darbi un atmiņas. Paliks daļiņa no viņas ikvienā bērnā, par kuru viņa reiz rūpējusies.

Paldies, Egita, par visiem gadiem, ko veltīji Mores skolai.

Paldies par darbu, par palīdzību, par rūpēm un par mīlestību pret mūsu bērniem.

Tu vienmēr paliksi daļa no Mores skolas un mūsu kopīgajām atmiņām.

Visdziļākā līdzjūtība Egitas ģimenei un tuviniekiem.