Velta Putniņa

In Memoriam: skolotāja Velta Putniņa

(12.02.1925 – 21.09.2026)
Vakar, 21. septembrī, 101 gadu vecumā mūžības ceļos aizsaukta ilggadējā Rūta skolas sākumskolas skolotāja Velta Putniņa – mīļa, darbīga, optimistika, sirsnīga, izpalīdzīga, draudzīga, spilgta personība un viesmīlīga kolēģe, kura savā bagātajā pieredzē un zināšanās dāsni dalījās ar jaunajiem skolotājiem. Smiltenes septiņgadīgajā, vēlāk - astoņgadīgajā skolā skolotāja nostrādāja 32 gadus.

Audzināmo klašu skolēnus Velta Putniņa sauca par savējiem. Ar vairākiem skolēniem skolotāja uzturēja kontaktus līdz pat mūža nogalei. Priecājās par viņu sasniegumiem un juta līdzi, ja kādam dzīves ceļš samezglojās.
 
Skolotājas dzimtā vieta ir Balvu novada Rugāju pagasts. Rugāju pamatskolā sāktas skolas gaitas. Vecākiem bija liela lauku saimniecība, tāpēc Veltas jaunības dienu sapnis bija izmācīties par agronomi. Viņa iestājās Malnavas Lauksaimniecības vidusskolā (tagad – Malnavas koledža). Taču Latvija tika ierauta Otrajā pasaules karā. Daudzus kursa puišus iesauca armijā, tuvojoties frontei, Malnavas Lauksaimniecības vidusskolu evakuēja uz Pļaviņām. Izlaidums izvērtās pavisam citādāks, nekā iecerēts.

Latvijas Lauksaimniecības akadēmija (tagad Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte), uz kurieni Velta sapņoja doties tālāk, toreiz atradās Rīgā. Vecāki baidījās kara laikā laist meitu projām tik tālu no mājām un Velta atgriezās Rugājos, kur dzīve saveda kopā ar Teteru četrgadīgās pamatskolas skolotāju, metodiķi Paulīnu Vanagu. Un tā 19 gadu vecumā sākās Veltas skolotājas gaitas.

Īsts izaicinājums bija būt skolotājai dažāda vecuma bēgļu bērniņiem, kas Rugāju pagastā nonāca 2.pasaules kara laikā. Taču tieši tur Velta Putniņa līdz sirds dziļumiem apzinājās, ka viņas īstais aicinājums ir darbs ar bērniem. Velta Putniņa līdz mūža nogalei ar labiem vārdiem atcerējās skolotājas Vanagas sniegto atbalstu un pieredzi, kuru viņa uzskatīja par savu otro augstskolu.

Pedagoģisko izglītību Velta Putniņa ieguva Valmieras pedagoģiskajā skolā. Pirmie darba gadi pagāja Teteru pamatskolā, pēc tam - Dundagas vidusskolā, Kokneses vidusskolā, bet – no 1957. gada – Smiltenē.

Skolotāja Putniņa ļoti mīlēja bērnus, viņu ar lielu cieņu joprojām atceras skolēni, viņu vecāki un kolēģi.

Lai arī dzīve izvērtās pavisam citādāka, nekā sākotnēji iecerēta, Velta Putniņa nevienu brīdi nenožēloja, ka viņas darba mūžs veltīts bērniem un skolai. Jo skolotāja darbā nav divu vienādu dienu. Ieejot klasē, aizmirsās visas nedienas, bija tikai skolēni, viņu prieki un reizēm arī bēdas. Klases audzinātāja pirmajās klasītēs ir kā otra mamma. Velta Putniņa bija daudzu mazo skolnieciņu otrā mamma.

Mūža nogali Velta Putniņa aizvadīja meitas Ilgas Verovkinas ģimenē Valmierā. Viņa bija mājas labais gariņš, kurš vienmēr mīļi sagaidīja visus savējos. Skolotājai ļoti patika rokdarbi, tuviniekus silda viņas adītās šalles, jakas un cimdi. Veltas Putniņas dzīvē vienmēr nozīmīga vieta bija grāmatām un dārzam. Meitas dārzā zied daudzas mammas stādītās puķes, aug ābeles un ogu krūmi. Kad meita sāka strādāt Valmieras Viestura vidusskolā, mamma ar lielu interesi sekoja līdzi viņas skolēnu gaitām.

Skolotāja no sirds priecājās par mūsdienu jauniešiem dotajām iespējām un bija pārliecināta, ka tās - kopā ar zināšanām un zinātnes sasniegumiem - daudziem palīdzēs nodzīvot ilgu un bagātu mūžu.

Šobrīd skumst Veltas meita, mazbērni un mazmazbērni, skolēni, draugi un kolēģi. Taču viņas bagātais mūžs palicis daudzu atmiņās, tas turpinās mazbērnos un mazmazbērnos, sirds bagātībā, kas palīdzējusi viņas skolēniem izaugt par krietniem cilvēkiem, sasniegt augstus mērķus un vairot šajā pasaulē labo.
 
Skolotājai Veltai Putniņai bija ļoti mīļa fotogrāfija no pedagoģiskās padomes sēdes Rūta skolā 1956. gada rudenī. Nesen to publicējām skolas facebook lapā. No šā gada 21. septembra šī sēde pilnā sastāvā pārcelta uz mūžības dārziem. Esam pārliecināti, ka viņi visi arī tur joprojām ir nomodā par mūsu bērniem, par skolu, par savējiem, kuri mīl, skumst un atceras…

Izsakām visdziļāko līdzjūtību skolotājas Veltas Putniņas ģimenei, viņas meitai, mazbērniem, mazmazbērniem, draugiem un kolēģiem, visiem, kuriem viņa bija mīļa un dārga! 

Atvadīšanās no skolotājas – sestdien, 26. septembrī plkst. 13.00 Smiltenes pilsētas kapu kapličā.