Kārlis Upmalis

Dzimis Neretas pagastā. 

Pēc 1. pasaules kara palika Krievijā, uzticīgi kalpoja komunisma ideoloģijai gan pilsoņkara frontēs, gan literatūrā.

Nošauts 42. dzīves gadā PSRS.

Avots: Brīvā Daugava

Dzimis kalpa ģimenē. Dzīvoja Jelgavā un Rīgā. Beidzis psk. piecas klases, sācis strādnieka gaitas. Pirmās publikācijas ar parakstu Upmalietis 1912.gadā satīriskajos izdevumos "Gailis", "Sarkanais Gailis". 1915.gadā iesaukts Krievijas armijā. 1919-21 Sarkanās armijas rindās cīnījies Pilsoņu kara frontē. Public. dzejoļus frontes izdevumos. Strādāja Pleskavā latv. izdevn. "Spartaks" (1921-22), Maskavā laikr. "Krievijas Cīņa" (1922-24), Novosibirskā laikr. "Sibīrijas Cīņa" redakcijā (1924-29, 1926-28 atbildīgais red., 1927-29 laikr. piel. "Jaunais Arājs" red.). 1929 atgriezies Maskavā, strād. žurn. "Celtne" un latv. izdevn. "Prometejs" redakcijā. Dzejoļu krājumos "Dubļu peļķēs atmirdzoties zvaigznēm" (1922), "Dzīves dzeja" (1928), "Darbdienas ļaudis" (1931), izlasē "Dzīves stāsts" (1937) apdziedātas strēlnieku cīņas Oktobra notikumos un Pilsoņu kara gados, pēckara soc. jauncelsme, lepnums par soc. valsts varenību, naids pret šķiras ienaidniekiem. Publicējis aprakstus, satīr. feļetonus. Tulkoja A. Fadejeva rom. "Sakāve" (1933), H. Heines, J. V. Gētes u.c. aut. dzejoļus. 1937.gadā arestēts, nošauts Butirku cietumā, reabilitēts pēc nāves.

Dēli - Ernests un Roberts Upmaļi.