Pēteris Vulfsons

Pēteris Paulis Voldemārs Vulfsons (krievu: Петеръ Пауль Волдемаръ Вулфсонъ; vācu: Wulfsohn) dzimis 27.11.1895 (pēc v. s.) plkst. 6 vakarā kurpnieka Kārļa Teodora Vulfsona un viņa sievas Marijas (dzim. Medne) ģimenē kā jaunākais no deviņiem bērniem. Dzimšanas vieta – Rīga.

Kristīts 25.12.1895 (pēc v. s.) Katlakalna ev. lut. baznīcā. Kūmas: Pēteris Vilips, sulainis; Augusts Trēgers, strādnieks; Juliāne Ozoliņa, enkurnieka sieva; Jēkabs Cigus, strādnieks. [1]

Brāļi – Jānis Kārlis Augusts, Aleksandrs Vilis Eižens, Kārlis Nikolajs, Juris, Augusts Ansis un Eduards Indriķis Ansis; māsas – Katrīne Marija Elizabete un Elizabete Elfrīda Vilhelmīne.

Ticība: luterticīgs.

Tautība: latvietis.

Pilsonība – Latvijas. [9, 14, 15] Pilsoņa iekšzemes pase izdota 13.07.1921 [15]/14.07.1921 [9] un 28.11.1927. [11-13, 15]

Mācījies Bišumuižas elementārskolā. Laikā no 1908. g. 1. kvartāla līdz 1909. g. 4. kvartālam par mācībām ceturksnī maksāta skolas nauda no 2 līdz 2,50 rubļiem. 1909. g. 1. kvartāla skolēnu sarakstā nav bijis minēts. [10] Domājams, skola nav tikusi apmeklēta.

Pirmā pasaules kara laikā kopā ar māti un brāļiem devies bēgļu gaitās uz Iekškrieviju.9, 14, 15 Kā bēglis Latvijā atgriezies 1921. g. no Pēterpils (Sanktpēterburga). 29.06.1921 Latvijas Iekšlietu ministrijas Karagūstekņu un bēgļu atsvabināšanas komisija pases saņemšanai izsniegusi personas apliecību, kas izdota, pamatojoties uz Rīgas pilsētas Vēsturiskā arhīva rakstu. Apliecība bijusi derīga līdz 13.07.1921 tikai kopā ar arhīva dokumentu. Pēc ierašanās patstāvīgajā dzīves vietā Rīgā apliecība nekavējoties bijusi apmaināma pret pasi. Pirms pases saņemšanas uzdots noskaidrot personību. 05.07.1921 personība noskaidrota. Tas, ka Paulis Kārļa d. Vulfsons patiesi bijusi tā persona, kura apliecībā minēta, liecinājis Kārlis Kārļa d. Vulfsons un Paulis Friča d. Mihelsons, bet viņu pašrocīgus parakstus apstiprinājis Rīgas X policijas iecirkņa priekšnieks. 

Karaklausība: 12.07.1921 no Rīgas apriņķa Apsardzības priekšnieka saņemta atvaļināšanas apliecība par karaklausības izpildīšanu. [14] 25.02.1922 iekļauts meklējamo personu sarakstā, jo kā atvaļināts kareivis nebija ieradies uzrādītajā dzīvesvietā. Meklēšanu 03.01.1922 izsludinājusi Rīgas prefektūra. Atrašanas gadījumā tika noteikts ievietot sarakstos un ziņot prefektūrai. [21] 08.05.21922 iekļauts personu sarakstā, par kurām meklēšana izbeigta, jo jau tā paša gada janvārī tā izbeigta, pamatojoties uz 18.01.1922 Rīgas X policijas iecirkņa priekšnieka ziņojumu. [25] Pamatojoties uz Rīgas kara apriņķa priekšnieka izdotu apliecību, 30.06.1926 ieskaitīts armijas rezervē līdz 01.01.1936.

Laulājies ar šķirteni Mariju Alīdi Elzu Boju, dzim. Šmēle, 27.05.1928 Rīgas Sv. Pāvila ev. lut. baznīcā. [15]

Ārijas Vulfsones krusttēvs.

Nodarbošanās: komijs, [3, 5-7, 14] pārdevējs, [4, 9, 12, 14, 15] 29.10.1933 mājasgrāmatā norādīts kā strādnieks. [13]

Pēc atgriešanās Latvijā 1921. g. [3] strādājis atklātās sabiedrības „Richards Dunce un biedri” tirdzniecības namā par komiju. [3, 7] Tirdzniecības uzņēmums atradies ēkā Rīgā, Lielā Jaunā ielā (Jaunielā) 28. [3]

No uzņēmuma kases grāmatas ierakstiem redzams, ka no 1932. g. decembra līdz 1933. g. martam P. Vulfsonam izmaksātās algas apmērs svārstījies no Ls 10,- līdz Ls 100,-. Alga maksāta par 15 dienām – no pirmās līdz piecpadsmitajai un no piecpadsmitās (domājams, sešpadsmitās) līdz mēneša pēdējai dienai. Tomēr par vienu un to pašu laika periodu varēja tikt veiktas vairākas izmaksas. [16] Uzņēmuma 1932. g. reskontro grāmatā bijis iekārtots P. Vulfsona konts. No septembra līdz decembrim debetā un kredītā norādītā summa – Ls 2560,-. [17]

04.07.1933 sāls, koloniālpreču un citu preču lieltirgotava tika pārņemta un uz tās bāzes izveidota tirdzniecības un rūpniecības akciju sabiedrība „Richards Dunce un biedri”. [31] Sabiedrības uzņēmumi atradušies Rīgā: galvenais uzņēmums – sāls tirdzniecība un imports – Jaunielā 28, sāls maltuve – Andreja ostā, Siļķu brāķī. [27] A/s mērķi bijuši sāls pārstrādāšana, eksporta, importa, tranzīta un vietējā tirdzniecība ar sāli, sāls izstrādājumiem un citām precēm. [27, 31]

Pēc ģimenes nostāsta – nedienas darbā bijušas par pamatu traģiskajam dzīves noslēgumam. Esot ieņēmis nozīmīgu amatu sāls pārstrādes uzņēmumā (sāls dzirnavās), kad biznesa partneri no Krievijas viņu piekrāpuši. [A] Bijis ļoti satriekts – uzņēmumam draudējis bankrots, strādājošo atlaišana. Tāpēc, būdams godavīrs, izdarījis pašnāvību pakaroties. Pašnāvības mēģinājumi bijuši divi. Abus veicis Mežaparkā, māsas Elizabetes dzīvesvietā Visbijas prospektā 9. Pirmajā reizē ticis iztraucēts, taču drīz vien nodomāto atkārtojis...

Par pašnāvību un pašnāvnieku rakstījusi tā laika prese: pašnāvība veikta Biķernieku mežā, pakaroties priedē; sievai tikusi atstāta pirmsnāves vēstule; pašnāvnieks strādājis par vecāko meistaru un sāls noliktavas pārzini “Richarda Dunces” sāls maltuvē; rīcības iemesls – nepatikšanas darbā: [29, 32] iepriekšējā dienā muitas uzraugi konstatējuši, ka no tranzīta noliktavas, kas aizzīmogota ar muitas plombu, pazuduši 27 maisi ar sāli. Plašākajā rakstā, apjautājot uzņēmuma īpašnieku, pētīts un konstatēts, ka šis, pieļaujamais, iemesls nav bijis noteicošais, jo tikai pats P. Vulfsons uzskatījis sevi par netieši vainīgu nolaidībā (pat lūdzis kādam paziņam miega zāles), bet neviens no uzņēmuma pārstāvjiem, arī īpašnieks, darbiniekam neko nepārmestu: sāls maisus piesavināties nebijis izdevīgi, tie maksājuši lēti – kopumā 54 latus, arī veikt mahinācijas muitas nodevas – 27 latu – dēļ nebūtu jēgas. Sešu gadu [B] laikā, ko pašnāvnieks uzņēmumā nostrādājis, viņš divas reizes mēģinājis izdarīt pašnāvību: arī iepriekšējā gada oktobrī vēlējies mesties Daugavā. Cietis no slimīgas nervozitātes un ārstējies pie daktera Buduļa [C]. Raksta nobeigumā secināts, ka tikai P. Vulfsona slimīgajā prātā varēja rasties doma tādu sīkumu dēļ izdarīt pašnāvību, turklāt baiļoties nav bijis iemesla – par nolaidību, kas saistīta ar muitu, formāli atbildējusi pati firma. [32]

Domājams, piederīgie vēlējušies padarīt cēlākus rīcības motīvus, laika gaitā atmiņas dzēsušas notikumus, to pārstāstos kas zudis vai pielikts klāt. Tomēr presē publicētie atmaskojošie raksti, piem., laikraksta “Rīts” apkopojošā publikācija par a/s “Richards Dunce un biedri” darbību, [30] pieminot arī 1935. g. sāls dzirnavās  notikušu sāls zādzību, [28]  un a/s protokolu grāmata [18] liecina, ka vadība neizcēlusies ar godprātīgu saimniekošanu. 26.11.1936 Ministru kabinets uzdevis Latvijas Kredītbankai piespiedu kārtā likvidēt maksāšanas grūtībās nonākušo tirdzniecības un rūpniecības akciju sabiedrību „Rihards Dunce un biedri”, kas kopš nodibināšanas darbojusies ar zaudējumiem. [19, 23]

Dzīvojis Rīgā, Pupu (Zāļu) ielā 2; [2, 9] Pupu (Zāļu) ielā 2-1; [3-8, 11; 15]  Krišjāņa Barona ielā 108-12;11, 12, 15 Marijas ielā 80-8; [11-13, 15] Ropažu ielā 31-5; [12, 13, 15, 28] Visbijas prospektā 9; 03.09.1921 uzturējies Strenču miestā. [15]

Miris Rīgā 38 gadu vecumā. Nāves cēlonis: pašnāvība. [29, 32, 33]

Apbedīts Rīgā, Torņakalna kapsētā 06.05.1934. Kapa vietu iezīmējusi plāksne, kuru atraitne katru gadu pirms ziemas iestāšanās pārnesusi mājās, lai tā neaizietu postā.                    

______________________________

A Mūsdienu vēsturnieki izpētījuši, ka 20. gs. 30. gados Latvijā daudzi uzņēmumi bankrotējuši, jo Krievija regulāri pārkāpusi 1927. g. noslēgto tirdzniecības līgumu starp Latvijas Republiku un PSRS. [24]

B Kļūda aprēķinos: P. Vulfsons uzņēmumā strādāja jau no 1921. g. otras puses, [3] proti, nostrādāti pilni 12 gadi.

C Hermanis Buduls (16.11.1882, Jaunpiebalgas pagasts – 10.11.1954, Vīsloha, Vācija) bija ievērojams latviešu psihiatrs. 1919-1942 vadījis Rīgas pilsētas Sarkankalna slimnīcu. [20] Uzturējis ārsta privātpraksi. [22]

Avoti:

1. https://raduraksti.arhivi.lv: Baznīcu grāmatas; Ev. lut.; Draudzes; Katlakalna (Katlakaln); 1895 Dzimušie. Laulātie. Mirušie (latviešu, vācu); 18. kadrs, 97. ieraksts.
2. https://raduraksti.arhivi.lv: Mājas grāmatas; Rīgas pilsētas; Pupu 02; 9. kadrs. 
3. LVVA, 1325. f., 1. apr., 235. l., 4. lp.
4. LVVA, 1325. f., 1. apr., 549. l., 2. lp.
5. LVVA, 1325. f., 1. apr., 735. l., 2. lp.
6. LVVA, 1325. f., 1. apr., 930. l., 2. lp.
7. LVVA, 1325. f., 1. apr., 1099. l., 3. lp.
8. LVVA, 1325. f., 1. apr., 1401. l., 940. lp. o.p.
9. LVVA, 1376. f., 2. apr., 12309. l., 174. lp. o.p.-175. lp
10. LVVA, 1403. f., 1. apr., 26. l.
11. LVVA, 2942. f., 1. apr., 1386. l., 46. lp. o.p.-47. lp.
12. LVVA, 2942. f., 1. apr., 8992. l., 50. lp. o.p.-51. lp.
13. LVVA, 2942. f., 1. apr., 11739. l., 39. lp. o.p.-40. lp.
14. LVVA, 2996. f., 20. apr., 28991. l., 1. lp.
15. LVVA, 2996. f., 20. apr., 29001. l.
16. LVVA, 6522. f., 1. apr., 5. l.
17. LVVA, 6522. f., 1. apr., 6. l., 138. lp.
18. LVVA, 6522. f., 1. apr., 9. l.  
19. Akciju un paju sabiedrības 1936. gadā. Ekonomists, Nr. 7 (1937, 15. apr.), 257.-262. [19.-24.] lpp.
20. Hermanis Buduls [tiešsaiste]. [B. v.] : Vikipēdija: brīvā enciklopēdija, 2023 [skatīts 2023-12-22]. Pieejams: https://lv.wikipedia.org/wiki/Hermanis_Buduls.
21. Meklējamo personu saraksts Nr.37 (1. turpinājums un beigas). Valdības Vēstnesis, Nr. 52 (1922, 4. marts), 3. lpp.
22. Miris Dr. Hermanis Buduls. Austrālijas Latvietis, Nr. 262 (1954, 20. nov.), 3. lpp.
23. Pārgrozījumi akciju un paju sabiedrībās no 1936. g. 25. nov. līdz 25. dec. Ekonomists, Nr. 1 (1937, 15. janv.), 39. lpp.
24. Pazdere, Ruta. Ievads. Vispārējs pārskats par Latvijas ekonomiku. No: Latvijas rūpniecība pirms un pēc neatkarības atgūšanas. Rīga : Latvijas Republikas Tieslietu ministrija, 2015. 5.-[11]. lpp. ISBN 978-9934-8578-0-5.
25. Personu saraksts, par kuŗām meklēšana izbeigta, Nr. 20. Valdības Vēstnesis, Nr. 120 (1922, 31. maijs), 2. lpp.
26. Rīgas adresu-izziņas grāmata : 1928. gadam ar Latvijas tirdzniecības-rūpniecības uzņēmumu sarakstu = Das Adress-Informationsbuch der Stadt Riga : mit einem Verzeichnis der Handels- u. Industrieunternehmungen Lettlands für das Jahr 1928 = Адресно-справочная книга г. Риги : на 1928 г. с указателем торгово-промышленных предприятий Латвии. Rīga : LETA, 1928. 550. [812.] lpp.
27. Rīgas apgabaltiesas tirdzniecības reģistra nodaļa… Valdības Vēstnesis, Nr. 242 (1935, 23. okt.), 3. lpp.
28. [S.] Tiesa. Prāva par 5800 kg sāls nozagšanu. Latvijas Kareivis, Nr. 172 (1935, 2. aug.), 5. lpp.
29. Sahls noliktawas pahrsiņa traģedija Biķerneeku meschā. Jaunakās Siņas, Nr. 94 (1934, 28. apr.), 30. lpp., ģīm. 
30. Skanīgi lozungi zem ieķīlāta karoga. Rīts, Nr. 306 (1938, 5. nov.), 3. lpp.
31. Tirdzniecības un rūpniecības akc.[iju] sab.[iedrības] „Rich. Dunce un biedri” statūti. Ekonomists, Nr. 13/14 (1933, 31. jūl.), 541.-545.[45.-49.] lpp.
32. П. Вульфсонъ повѣсился изъ-за 27 мѣшковъ, соли стоимостью въ 54 лата.  Сегодня, Nr. 126 (7 мая), с. 4.
33. Foto un dokumenti no ģimenes arhīva.