Hermanis Treijs

Vācu tautības  luterāņu mācītājs, literāts, grāmatu apgādātājs.

Dzimis Rīgā - ierēdņa ģimenē. 1806. - 1810. gadam mācījies Rīgas Domskolā.

1814.-1816.gadamstudējis teoloģiju Tērbatas universitātē.

1819.gadā bijis mācītājs Biķerniekos.

1819.-1822.gadam bijis palīgmācītājs un 1822.-1846.gadam -  virsmācītājs Rīgas latviešu Jāņa draudzē.

1847.gadā pārcelts uz Kauņas vācu draudzi.

Darbojies sociālās apgādības iestādēs, piedalījies Baltijas vēstures un senatnes biedrības dibināšanā (1834.), bijis Rīgas Pilsoņu literāri praktiskās biedrības direktors (1844.-1846.).

1832.-1846.gadam izdevis nedēļas avīzi “Tas Latviešu Ļaužu Draugs” (kopš 1838.gada “Tas Latviešu Draugs”).

Apgādājis reliģiski didaktiskas grāmatas latviešu valodā : “Kā dieva kalpošana  iekš latviešu baznīcām svētdienās un svētkos jātur” (1834.), M.Lutera “Mazo katķismi” (2 variantos 1838.), A. Dēbnera “Svētus stāstus” (1-2, 1840.)  G. F. Zeilera katehismu “Svētas gudrības grāmata”(1841.), paša tulkotu “Kā gājis pasaulē ar kristīgu ticību”(1847.), kā arī seriālveida rakstu krājumu “Dieva vārdu mīļotājiem” ( 1835.-1839., 3 “sējas”, katrā 10 “saujas”).

Daudzus avīzes un arī šī krājuma rakstus apgādājis arī atsevišķās grāmatās, piemēram, H. Braunšveiga “Svētu lūgšanu grāmatu priekš zaldātiem” (1837., 1838.), A. Dēbnera “Ziņas pār sātības biedrībām” (1837., 1838.) un  “Bībeles katķismu” (1838.), T. Vilkoksa reliģisko apceri “Dārga medus lāsīte” (1839.).

Viņa apgādātās grāmatas un avīzi sākumā iespieda V. F. Hekera , vēlāk J. K. D. Millera spiestuve Rīgā.

Miris Rīgā. 

Avots: Datubāze „Latviešu grāmatniecības darbinieki līdz 1918. gadam”.